Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte (S447)

Ģenētisko resursu saglabāšana kļūst arvien svarīgāka, par ko liecina 2021. gada 18. novembrī pieņemtais dokuments, kas iepazīstina ar pirmo visas Eiropas stratēģiju dzīvnieku ģenētisko resursu (AnGR) saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Stratēģiju izstrādāja Eiropas reģionālais AnGR kontaktpunkts (European Regional Focal Point for AnGR (ERFP)), un tās mērķis ir racionalizēt darbības, kas jāveic Eiropas valstīm, lai nodrošinātu AnGR ilgtermiņa pieejamību un izmantošanu.

Kopš 2007. gada Latvijā tika uzsākta vietējo apdraudēto lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla vākšana un uzglabāšana gēnu bankā. Bez bioloģiskā materiāla glabāšanas, svarīgi ir veikt dzīvnieku ģenētiskā materiāla izpēti. Pateicoties genomikas attīstībai, arī lauksaimniecības dzīvniekus iespējams novērtēt pēc genoma. Genomiskā selekcija ir jauna tehnoloģija, kurā selekcijas lēmumi ir balstīti uz tiešajām genoma analīzēm. Genoma selekcija šodien ir efektīvs līdzeklis ciltsdarba plānošanai piena un gaļas lopkopībā, lai agrīnā dzīves posmā izlasītu dzīvniekus mērķtiecīgai produkcijas ražošanai.

Veicot genoma analīzes iespējams pārliecināties, vai dzīvnieki nav iedzimto ģenētisko slimību recesīvo alēļu nesēji. Lai arī vietējo apdraudēto šķirņu galvenais uzdevums ir saglabāt šo škirņu dzīvniekus, tomēr katras valsts selekcionāri ir ieinteresēti saglabāt pēc iespējas kvalitatīvākus dzīvniekus, kuri nākamām paaudzēm nenodod tādu iedzimto slimību alēles, kā BLAD (Bovine leukocyte adhesion deficiency - Leikocītu adhēzijas (pielipšanas) trūkums), DUMPS (Uridine Monophosphate Synthas - Uridīna monofosfāta sintēzes trūkums), CVM (Complex Vertebral Malformation -  Kompleksā mugurkaula kroplības, HCD (Cholesterol Deficiency – holesterīna deficīta haplotips) un vairāku citu iedzimto slimību noteicošās alēles.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā strauji ir samazinājies Latvijas balto cūku skaits, daļēji tāpēc, ka nebija pieprasījuma pēc šo cūku gaļas, bet nozīmīgs faktors bija Afrikas cūku mēris, kas skāra arī vairākas saimniecības, kurās audzēja Latvijas baltās cūkas. Tādēļ 2023. gadā šo cūku skaits ir ap 30 dzīvniekiem, kas ir nepietiekami, lai populāciju varētu saglabāt. Tādēļ jāveic startēģijas izstrāde, kādā veidā būs iespējams saglabāt un atjaunot populāciju, neizslēdzot radniecīgās Jorkširas šķirnes vaislas kuiļu izmantošanu.

Katra valsts, kas pievienojusies Riodeženeiro konvencijai (1992. g.) un 2021. gadā izstrādātajai Ģenētisko resursu stratēģijai Eiropā, ir atbildīga par ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un paplašināšanu.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1.2.1. Ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā tipa) un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu slaucamo govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un kvalitatīvajām (iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna, tauku satura un apmatojuma krāsas) pazīmēm.

1.2.2. Apkopot iegūto informāciju datu bāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti.

1.2.3. Sadarbojoties ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt šķirnes atjaunošanas vadlīnijas.

1.2.4. Bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA

Laika grafiks 2023. gada projekta izpildei