Pārstrādes procesu ietekme uz bioloģiski aktīvo savienojumu saturu graudaugu un pākšaugu produktos (P23)

Mērķis ir izstrādāt graudaugu un pākšaugu produktus, kā pamata izejvielu izmantojot augu maiņas kultūras (auzas, griķi, zirņi, pupas) un attīstot, pielāgojot ražošanas tehnoloģiju, lai iegūtu patērētāju prasībām atbilstošu, inovatīvu, funkcionālu, augstas pievienotas vērtības produktu pilnvērtīgai, kā arī vegānai diētai. Graudaugu un pākšaugu sastāvā ir dažādi bioloģiski aktīvi savienojumi, kurus kombinējot būtu iespējams iegūt produktus ar lielāku daudzveidīgāku un augstāku šo vielu saturu.

Pētījuma uzdevumi:

1. izpētīt graudaugu un pākšaugu kombināciju piemērotību pārslu ražošanai ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu;
2. izpētīt pārstrādes procesu ietekmi uz bioloģiski aktīvo vielu saturu pārslās;
3. izstrādāt jauno produktu ražošanas tehnoloģiju.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Potenciālo izejvielu atlase, paraugu sagatavošana, izvērtēšana. Graudaugu un pākšaugu sastāvā ir dažādi bioloģiski aktīvi savienojumi (Saini et al., 2019) un uzturvielas, kuras kombinējot būtu iespējams izstrādāt produktus ar augstāku uzturvielu un bioloģiski aktīvo vielu saturu. Pākšaugu sastāvā ir dažādi fenoli un flavonoīdi, bet graudaugu sastāvā dažādi vitamīni, karotinoīdi, flavonoīdi, diētiskās šķiedrvielas u.c. (Saini et al., 2019), papildus, kombinējot graudaugus un pākšaugus, iespējams sasniegt pilnu aminoskābju spektru, jo katram no augiem ir savs, atšķirīgs aminoskābju sastāvs. Kā pamatizejvielas tiks izmantotas augu maiņas kultūras (auzas, griķi, pupas, zirņi). Izejvielu atlase tiks balstīta arī uz iepriekšējām šajā virzienā veiktajām iestrādnēm un analizēto zinātnisko literatūru.

2. Tehnoloģisko pārstrādes procesu analīze, procesu ietekmes novērtēšana uz bioloģiski aktīvo vielu saturu pārslās. Pētījuma laikā paredzēts izmēģināt dažādas ražošanas iekārtas un tehnoloģijas, kas tiek izmantotas grauzdētu un ekstrudētu pārslu ražošanā. Izmēģinājumu laikā paredzēts piemeklēt atbilstošāko pārstrādes procesu un optimizēt parametrus, kā arī veikt sekojošas mikrobioloģijas un fizikāli ķīmiskās analīzes – mikrobioloģiskie rādītāji (MAFAM, raugi, pelējumi u.c.), mitruma saturs, ūdens aktivitāte, uzturvērtība, aminoskābju saturs, polifenolu saturs, vitamīni u.c.).

3. Jaunu produktu ražošanas tehnoloģiju izstrāde atbilstoši eksperimentālajā darbā iegūtajiem rezultātiem.

4. Manuskriptu sagatavošana un iesniegšana žurnālos – Journal of Cereal Science, Cereal Chemistry vai līdzīgos žurnālos. Rezultātu prezentēšana starptautiskās konferencēs.