Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte (S425)

Ģenētisko resursu saglabāšana kļūst arvien svarīgāka, par ko liecina 2021. gada 18. novembrī pieņemtais dokuments, kas iepazīstina ar pirmo visas Eiropas stratēģiju dzīvnieku ģenētisko resursu (AnGR) saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai. Stratēģiju izstrādāja Eiropas reģionālais AnGR kontaktpunkts (European Regional Focal Point for AnG (RERFP)), un tās mērķis ir racionalizēt darbības, kas jāveic Eiropas valstīm, lai nodrošinātu AnGR ilgtermiņa pieejamību un izmantošanu.

Latvijā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla vākšana un tā ģenētiskā izpēte sākās 2007. un 2008. gadā, kad Zemkopības ministrijā tika atbalstīts projekts “Lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku ģenētisko resursu izvērtēšana un to raksturojošo gēnu izpēte ar molekulārām metodēm”. No 2009. līdz 2012. gadam ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu tika realizēts projekts „Biotehnoloģijas metodes Latvijā audzējamo šķirņu govju piena proteīna gēnu polimorfisma novērtēšanā un proteīna gēnu ietekme uz govju produktivitāti”, kura ietvaros tika papildināts Molekulārās ģenētikas laboratorijā esošais ģenētisko resursu dzīvnieku bioloģiskais materiāls (asins paraugi un DNS) un uzsākti pētījumi par piena proteīna gēnu polimorfismu Latvijas vietējās govju šķirnēs. Latvijas vietējo govju un cūku bioloģiskais materiāls LLU Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorijā – (LLU BZL) turpmāk papildināts no 2015. - 2017. gadam, kad tika īstenots Valsts pētījumu programmas “Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā” 3. aktivitātes projekts “Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude” (LOPKOPĪBA).

No 2019. gada tiek īstenots ZM finansēts projekts “Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte”. Trijos gados Gēnu banka papildināta ar 80 jauniem Latvijas brūnās, 37 Latvijas zilās šķirnes govju, 155 Latvijas vietējo kazu, 108 Latvijas tumšgalves aitu un 11 braucamā tipa zirgu asins paraugiem.  2021. gadā no Latvijā esošajām Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām uz Siguldas CMAS pārvietotas 570 Latvijas brūnās un 368 Latvijas zilās šķirnes vaislas buļļu bioprodukta devas, kur organizēta to uzglabāšana. Minētā projekta mērķis 2021. gadā bija sekmīgi pievienoties starptautiskajai gēnu bankas sistēmai EUGENA, kas tika īstenots 2021. gada sākumā.

Kā norādīts Eiropas ģenētisko resursu saglabāšanas stratēģijā (https://www.animalgeneticresources.net/wp-content/uploads/2021/11/AnGR_strategy _FinalDraft2111. pdf), uzraudzība un raksturojums ir ilgtspējīgas AnGR pārvaldības pamati. FAO globālajā rīcības plānā (GPA) par AnGR teikts, ka "izpratne par katras valsts AnGR daudzveidību, izplatību, pamatīpašībām, salīdzinošo darbību un pašreizējo statusu ir būtiska to efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, attīstībai un saglabāšanai".

Plānotās aktivitātes un rezultāti

• No Latvijas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijām iegādātā Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes vaislas buļļu bioloģiskā materiāla izpēte (nosakot jaunāko buļļu genotipus pēc piena proteīna un leptīna gēniem).
• Ieteikumu sagatavošana vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu vēlamo alēļu un genotipu biežumu pēc piena proteīna un leptīna gēniem.
• Bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA