Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos (S428)

Dabas resursu apdomīga izmantošana ir būtiska mūsu dzīves kvalitātei – šodien, rīt un nākamajām paaudzēm. Kontrolēta esošo resursu izmantošana lauksaimnieciskā ražošanā nepieciešama, lai sasniegtu vairākus mērķus, kas ir saistīti, gan ar klimata pārmaiņām, gan ar saimniecības rentabilitāti, gan dzīvnieku labturību. Lai realizētu šos uzstādījumus ir nepieciešama nepārtraukta, ticamu datu uzskaite visās lopkopības nozarēs, lai nākotnē tos varētu izmantot dažādu prognožu veikšanai, tai skaitā SEG un amonjaka emisiju aprēķināšanai Latvijas apstākļos. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (The Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC)  ir izstrādājusi vadlīnijas valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitei un monitoringam, kur ir nepieciešami apjomīgi un ticami dati.  Iepriekš veiktie pētījumi par dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu radītajām emisijām, kas ir ICPP vadlīniju pamatā, nepieciešams aktualizēt atbilstoši katras valsts apstākļiem. Datu vākšana ir siltumnīcefekta gāzu uzskaites izstrādes un atjaunināšanas neatņemama sastāvdaļa, kas jāpielāgo Latvijas apstākļiem un periodiski jāpārskata kā daļa no labas prakses īstenošanas. Nepietiekams ir pētījumu apjoms par atsevišķu lauksaimneicības dzīvnieku sugu emisiju ajomiem Latvijas apstākļos un dažādās lopkopības sistēmās.  Galvenokārt, SEG un amonjaka emisijas rodas neefektīvas barības vielu izmantošanas dēļ dzīvnieku organismā, ko var ietekmēt gan fizioloģiskie, gan ģenētiskie, gan vides faktori. Iepriekš veiktie pētījumi ir parādījuši, ka kontrolējot šos faktorus ir iespējams prognozēt un samazināt emisijas (Bittman u.c., 2014; Pickering et al. 2015; Frolova, Degola, Bērziņa, 2019; Ruska un Jonkus, 2020; Šenfelde, Kairiša, Bārzdiņa,  2020). Pētījuma mērķis ir ICPP vadlīnijās un pētījumos gūtas atziņas  pārbaude ražošanas apstākļos, veicot inventarizācijas aprēķinos nepieciešamo datu monitoringu saimniecībās un tālāko šo datu uzskaitē un zināšanu uzkrāšanā, lai SEG un amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ietekme tiktu ietverta emisiju inventarizācijas ziņojumos.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Izveidot pētījuma metodiku uzraudzībā iekļaujamo saimniecību izlasei, atsevišķi katrai dzīvnieku sugai ņemot vērā:

1.1. šķirnes;

1.2. turēšanas apstākļus;

1.3. ēdināšanas tehnoloģijas.

2. Definēt un ievākt uzraudzības uzskaitei nepieciešamos parametrus:

2.1. dzīvnieku dzīvmasu un produktivitāti raksturojošās pazīmes;

2.2. barības līdzekļu un devu raksturojošos laboratoriski novērtētos ķīmisko analīžu rādītājus.

3. Izveidot pētījuma datu matricas projektu, saskaņot uzraudzībā iegūstamo parametru mērvienības ar SEG un amonjaka emisiju aprēķina modeļos izmantojamām mērvienībām