Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētiskā potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte (2022)

Latvijas lauksaimniecībai un pārtikai izmantojamie augu ģenētiskie resursi ir šķirnes, vecās (vai tauta selekcijas) šķirnes, kā arī savvaļā augoši dažādu sugu indivīdi un populācijas. Katras valsts vietējie ģenētiskie resursi ir nozīmīgs saimniekošanas ilgtspējības avots, ko iespējams izmantot gan tieši – audzējot saimniecībās un no tiem iegūstot nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, gan netieši – iekļaujot selekcijas programmās un veidojot jaunas šķirnes. Ar sēklām pavairojamās sugas tiek uzglabātas LVMI Silava Latvijas augu gēnu bankā, Salaspilī, savukārt veģetatīvi pavairojamās – lauka kolekcijās Dārzkopības institūtā (DI) un Agroresursu un ekonomikas institūtā (AREI). Pieredze rāda, ka Latvijā lauku un privātmāju saimniecībās vēl ir saglabājušās un tiek uzturētas vietējās šķirnes, bet savvaļā dažādos biotopos sastopama liela bioloģiskā dažādība. Tomēr, šie unikālie resursi var aiziet nebūtībā, kā tas noticis daudzās attīstītajās Eiropas valstīs.

Starptautisks līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA – International Treaty on Plant Genetic Resources for Food and Agriculture), ko Latvija ir ratificējusi, paredz ir pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī godīga un objektīva minēto ģenētisko resursu izmantošanā gūto ienākumu sadale saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai (Pants 1.1).

Savukārt ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (CBD – Convention on Biological Diversity) paredz katra līgumslēdzēja puse iespēju un vajadzību robežās izstrādās vai pielāgos jau esošās valstiskās stratēģijas, plānus vai programmas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās ilgtspējīgai izmantošanai, kurās noteikti jāatspoguļo šajā konvencijā izvirzītie uzdevumi, kuri attiecas uz konkrēto līgumslēdzēju pusi (Pants 6a).

ECPGR (European Cooperative Programme for Plant Genetic Resources – Eiropas kooperatīvā programma par augu ģenētiskiem resursiem) dalību valstis 15. vadības komitejas sanāksmē 2018. gada maijā apstiprinājušas 10. fāzes mērķus t.sk 3. mērķis – uzlabot laukaugu savvaļas radniecisko sugu in situ saglabāšanu un izmantošanu, un 4. mērķis – veicināt ‘on-farm’ ģenētisko resursu saglabāšanu un pārvaldību.

Lai nodrošinātu plašāku to izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, nepieciešama ģenētisko resursu situācijas apzināšana, šo resursu ievākšana, izvērtēšana un iekļaušana ģenētisko resursu kolekcijās. Tādēļ tiek rīkotas ģenētisko resursu vākšanas zinātniskās ekspedīcijas.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

2022.gada darba uzdevumi un rezultāti:
1. Turpināt ikgadējās ekspedīcijas atsevišķu sugu grupām.
Zālaugu ekspedīcija (1 ekspedīcija). Izpildītājs: LBTU (Zemkopības institūts).
2. Aprakstīt Latvijas ģenētisko resursu paraugus pēc izstrādātiem deskriptoriem. Izpildītāji: DI, LLU, AREI.
a. Turpināt vai uzsākt Latvijas ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem.
3. Piedalīties diskusijās, apmācībās un darba grupās ar citiem GENBIS datubāzes izmantotājiem par deskriptoru saskaņošanu, Uzsākt deskriptoru ievadīšanu GENBIS datubāzē.
a. Saskaņot deskriptoru sarakstus ar GENBIS dalībniekiem.
b. Apkopot deskriptora datus par Latvijas ģenētiskiem resursiem, un uzsākt to ievadīšanu GENBIS datubāzē.
4. Pielāgot deskriptoru sarakstus saglabājamo šķirņu reģistrācijai.
a. Pārskatīt esošo deskriptoru sarakstus, un izveidot vienkāršotākus sarakstus, kuri ir piemēroti saglabājamo šķirņu reģistrācijai.