Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības (S422)
Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, audzējot tās konvencionāli un bioloģiski, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.
No slimību uzskaitei iekārtotā izmēģinājuma tiks vākta arī raža, tā vērtēta un noteikta ražas kvalitāte, lai varētu iegūt informāciju par to vai raža un kvalitāte atšķiras atkarībā no pielietotās audzēšanas tehnoloģijas un audzēšanas vietas. Metodika ražas uzskaitei, vidējā parauga sagatavošanai, kvalitātes analīzēm un rezultātu interpretācijai saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Vislielākais ieguvējs no šādas slimību uzskaites un iegūto datu publicēšanas būs audzētājs zemnieks, kas izvēloties šķirni audzēšanai varēs iepazīties ar attiecīgās šķirnes ražas, kvalitātes datiem atkarībā no izvēlētās audzēšanas tehnoloģijas un slimību izturību. Lai iegūtos ražas rezultātus būtu vieglāk salīdzināt visās izmēģinājumu vietās vienas sugas ietvaros tiks pielietota vienota slimību ierobežošanas metodika, lietoti visur vienādi fungicīdi.
Projekta “Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības” ietvaros novērtēta slimību attīstība, uzskaitīta un analizēta raža un tās kvalitāte graudaugu (ziemas kviešu, ziemas rudzu, vasaras kviešu, vasaras miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnēm un fungicīdu lietošanas. Vērtēšanai izmantotas šķirnes, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518.
Izmēģinājumi iekārtoti LLU Mācību un pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”, LLU MPS “Pēterlauki” nodaļā Višķos, LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”, LLU Zemkopības zinātniskajā institūtā un Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes, Priekuļu un Viļānu pētniecības centros.
Slimību uzskaite veikta divos variantos; 1) variantā, kurā netiek lietoti augu augšanas regulators un fungicīdi (iekārtoti papildus SIN), un 2) variantā, kur tiek lietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija (SIN ietvaros).
Ziemas un vasaras kviešu sējumos 2022. gadā dominēja – kviešu lapu dzeltenplankumainība (ier. Pyrenophora tritici-repentis) un dažiem genotipiem attīstības pakāpe bija ļoti augsta. Salīdzinot pa kviešu grupām (parastie, hibrīdie un speltas), starp tām ir novērojamas atšķirības. Speltas kviešu grupā slimības attīstība bija zemāka 16.1-29.1%, hibrīdo kviešu grupā 16.4-52%, bet parasto kviešu grupā un arī vasaras kviešu dažiem no genotipiem slimības attīstības pakāpe sasniedza 70-93%. Pelēkplankumainība (ier. Zymoseptoria tritici) novērota tikai Pēterlaukos, un attīstības pakāpe bija salīdzinoši zema 0.4-3.2%. Fungicīdu lietošana ir būtiski ietekmējusi ražas iznākumu, un pieaugums atkarībā no izmēģinājuma vietas dažiem no genotipiem pārsniedza 20%. Analizējot ražas kvalitātes rādītāju izmaiņas, jāsecina, ka lielāko daļu no tiem ietekmēja audzēšanai izvēlētais genotips.
Rudzu sējumos dominēja stiebrzāļu gredzenplankumainība (ier. Rhynchosporium spp.) un attīstības pakāpe variēja atkarībā no izmēģinājuma vietas, attiecīgi Stendē 2.7-6.9%, Priekuļos 11.9-18.2%, bet Višķos 9.1-60%. Brūnās rūsas (ier. Puccinia spp.) attīstība salīdzinoši augstāka bija Stendē iekārtotajā izmēģinājumā, un augstākā slimības attīstība novērota šķirnei ‘KWS Magnifico’. Kaut arī fungicīdu lietošanas efektivitāte bija augsta, ietekme uz ražas iznākumu atsevišķiem genotipiem pat bija negatīva.
Auzu sējumos dominēja auzu lapu brūnplankumainība (Pyrenophora spp.) un slimības attstības pakāpe variēja 2.8-8.9% atkarībā no izmēģinājuma vietas. Augstākā slimības attīstība novērota genotipam ‘Apollo’ – gandrīz 200 AUDPC vienības. Novērota arī auzu lapu vainagrūsa (Puccinia coronata). Kā ieņēmīgāko, no salīdzinātajiem, var minēt genotipu – ‘SW 171104’. Izmēģinājumi iekārtoti Stendē un Skrīveros. Analizējot fungicīdu lietošanas efektivitāti, tā bija augsta visiem salīdzinātajiem genotipiem. Arī iegūtās ražas iznākums bija atkarīgs no fungicīdu lietošanas (izņemot genotipus ‘Laima’ un ‘ST Lote’ Stendē un ‘SW 171104’ Skrīveros). Analizējot auzu kvalitātes rādītājus, abās izmēģinājuma vietās, fungicīdu lietošana bija uzlabojusi proteīna saturu (%) un 1000 graudu masu (g), bet genotips ietekmējis gan plēkšnainību (%), gan tauku saturu (%) graudos.
Atsevišķi analizētas miežu un auzu šķirnes, kas audzētas bioloģiskajā audzēšanas sistēmā. Vasaras miežos dominēja miežu lapu plankumainība (ier. Pyrenophora spp.), un novērota arī miežu lapu rūsa (ier. Puccinia spp.). Auzu sējumos dominēja auzu lapu brūnplankumainība (ier. Pyrenophora spp.) un auzu lapu vainagrūsa (Puccinia coronata).
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Projekta uzdevumi:
- Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā.
- Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.
- Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas.
- Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot konvencionāli un bioloģiski.