Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu (S427)

Lai samazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūrā un sasniegtu izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, 2021. gadā atjaunotajā HELCOM Baltija jūras rīcības plānā kaļķošana un ģipša izkliede ir minēta kā viens no pasākumiem, kas uzlabo augsnes struktūru un stabilitāti mālainās augsnēs, samazina fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm (https://helcom.fi/media/publications/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāti pastiprina 2020. gadā prezentētās Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork) saturs, kas ir Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) reformu sastāvdaļa. Viens no nozīmīgākajiem stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība, kā arī samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu līdz 2030. gadam vismaz par 20%. Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistu sagatavotajā bukletā apkopota informācija par augsnes kaļķošana agronomiskajiem, ietekmes uz vidi un saimniecības ekonomikas aspektiem (https://www.llu.lv/sites/default/files/files/lapas/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf).

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Zemkopības institūta apsaimniekotajās lauksaimniecības zemēs izveidotajā un ilggadīgi uzturētajā pētījumu stacionārā “Sidrabiņi”, kurā ierīkoti sešpadsmit izmēģinājuma lauciņi ar savstarpēji nodalītām drenu sistēmām, plānots veikt sekojošus uzdevumus:

1.    Uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas ietvaros tiek sēts viens kultūraugs (vasaras kvieši, pupas, vasaras mieži, daudzgadīgo zālaugu mistrs 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50% tauriņziežus, daudzgadīgo zālaugu mistrs 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50% tauriņziežus);

2.    Izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās kaļķošanas devas (2.60 t ha-1), nepieciešamās kaļķošanas devas (5.60 t ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2.50 t ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos;

3.    Pielietot izmēģinājuma lauciņos četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus, pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90:60:90 kg ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. Sešpadsmit izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;

4.    Veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t.sk., pH, kopējā slāpekļa, amonija–slāpekļa, nitrātu–slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu–fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;

5.    Novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg);

6.    Noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

7.         Apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos.