Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana
Agroresursu un ekonomikas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Pētījuma mērķis ir pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu 2021.–2030. gada SEG emisiju mazināšanas saistību kontekstā, kā arī pilnveidot un izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Pētījumā izstrādātos risinājumus izmantosim nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai ZIZIMM sektorā, novērtējot augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņas un SEG emisijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs
Pētījuma divu gadu rezultāti parāda, ka bioloģiski apsaimniekotos laukos CH4 emisijas ir mazākas nekā integrētās saimniecībās, savukārt, N2O un CO2 bioloģiski apsaimniekotos laukos ir lielākas. Pasējas augu izmantošanai nav konstatēta būtiska ietekme uz SEG emisijām, taču nepieciešami ilgstoši novērojumi augsnē notiekošo procesu raksturošanai un jāuzlabo oglekļa ieneses vienādojumi, lai noteiktu augu atlieku kompensējošo efektu.
Komerciālās oglekļa piesaistes vienību tirdzniecības sistēmas, piemēram, Verra, kā arī Eiropas Komisijas veidotā sistēma oglekļa piesaistes vienību starptautiskai tirdzniecībai var noteikt būtiskus ierobežojumus Latvijas ZIZIMM sektoram nozīmīgāko SEG emisiju samazināšanas pasākumu (organisko augšņu apmežošana, meliorācijas sistēmu izbūve mežā, agromežsaimniecības pasākumi lauksaimniecībā izmantojamās zemēs) īstenošanai, un to potenciālā ietekme uz klimatneitralitātes mērķu īstenošanu, visticamāk, būs neliela, tāpēc Latvijai ir jāveido nacionāla, uz ilglaicīgu emisiju samazinājumu un piesaistes palielinājumu vērsta sistēma, kas būtu metodiski harmonizēta ar komerciālajām un Eiropas Komisijas veidoto sistēmu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piesaistot sabiedrisko un privāto finansējumu.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Pētījums apstiprina sākotnēji izvirzīto hipotēzi, ka arī aluviālās augsnes var būt nozīmīgs CO2 emisiju avots, kura ietekme uz SEG emisijām, iespējams, nav mazāka kā tipisku organisko augšņu ietekme. Pētījums parāda arī to, ka uz oglekļa ieneses palielināšanu vērsta lauksaimniecības prakse var kompensēt emisijas no augsnes un padarīt šīs platības par CO2 piesaistes avotu. Lai iekļautu aluviālās augsnes SEG inventarizācijas sistēmā kā atsevišķu emisiju vai piesaistes avotu, ir jāizstrādā CO2, CH4 un N2O emisiju faktori aramzemēm un ilggadīgajiem zālājiem, kā arī jāpilnveido darbību dati, identificējot platības ar šādām augsnēm. Lai nodrošinātu emisiju samazinājumu aluviālajās augsnēs, ir jāpilnveido oglekļa ienese dati un jāizstrādā rekomendācijas aluviālo augšņu apsaimniekošanai klimatneitralitātes mērķu izpildes kontekstā.
70261 EUR