selekcijas materiāla izvērtēšana integrētas un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (S412)

Latvijā, kas jau vēsturiski zināma ar savām lauksaimniecības tradīcijām, daudzgadīgo zālaugu selekcija neuzkrītoši, bet stabili ieņem ļoti nozīmīgu lomu ceļā uz nozares pašpietiekamību un attīstību. Sen pierādījies, ka vietējās radītās šķirnes ir ziemcietīgākas, plastiskākas un arī ilggadīgākas salīdzinājumā ar ievestajām. Tas tāpēc, ka pašu radītās šķirnes tiek veidotas no vietējā izejmateriāla, kas iegūts tipiskos apstākļos un evolucionāri ir vairāk piemērots konkrētām klimata īpatnībām. Selekcijas darbs prasa ilgus darba gadus līdz mērķa sasniegšanai. Tas sevī ietver jaunāko metožu apguvi un izmantošanu, pieredzi un jaunu darba darītāju piesaisti, lai notiktu veiksmīga paaudžu maiņa šajā specifiskajā profesijā.
Agroklimatiskie apstākļi Latvijā vēsturiski bijuši labvēlīgi zālaugu audzēšanai, taču pēdējo gadu laikā klimatiskās izmaiņas ietekmē ne tikai lauksaimniecības nozari pasaulē, bet arī tepat Latvijā. Līdz ar klimata izmaiņām līdzi nāk arī dažādu augu un dzīvnieku invāzijas pret kurām vietējā flora un fauna nav spējīga veiksmīgi cīnīties. It īpaši, ja izmaiņas notiek strauji. Selekcionāriem tas nozīmē izaicinājumus spēt ne tikai radīt jaunas, esošajiem apstākļiem pielāgotas šķirnes, bet arī paredzēt, kas būs aktuāls desmit un vairāk gadus uz priekšu. Turklāt 2021. gads pasaulē līdzīgi kā iepriekšējais iezīmējies ar COVID-19 izplatību un ar to saistošajiem ierobežojumiem, kas neļāva pilnvērtīgi sastrādāties ar ārzemju kolēģiem un reizēm izpalika arī tepat uz vietas plānotās klātienes aktivitātes. Pozitīvi gan bija tas, ka šajā gadā bijām jau nedaudz iepazinuši gan attālinātā darba un kontaktēšanās specifiku, gan bijām vairāk informēti par minētā vīrusa īpatnībām. Tā visa rezultātā spējām saskatīt arī atsevišķas pozitīvās puses.
Lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar ražošanu, svarīgi izmantot zālaugus ar augstām adaptācijas spējām, lai tie varētu veiksmīgi funkcionēt dažādos augsnes tipos, paciešot arī skābu augsni un zemu augsnes aerāciju, pārmērīgu mitrumu vai sausumu un ir izturīgas pret aizvien vairāk pieaugošajiem patogēniem.
Stiebrzālēm vairāk tiek pievērsta uzmanībā tiem selekcijas numuriem, kuri ir spējīgi atjaunoties pēc ekstrēmi zemām temperatūrām ziemas periodā un krasām svārstībām pavasara periodā. Periodiski zālaugu noturība tiek pārbaudīta ar ledus garozas veidošanos, nokušanu un atkārtotiem sala periodiem, kailsaliem ziemā un netipiska karstuma un sausuma periodiem vasaras mēnešos. Ganību airenes tipa starpsugu hibrīdiem vēl aizvien aktuāls ir sniega pelējums, tāpēc selekcionāri cenšas izveidot šķirnes un numurus izturīgus pret sniega pelējumu.
LLU Zemkopības institūts veic vairāku tauriņziežu un stiebrzāļu sugu selekciju un katrai sugai ir atšķirīgi selekcijas mērķi. Kopējais mērķis ir atlasīt perspektīvu, Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu selekcijas materiālu, kas iegūts lauka apstākļos, izmantojot dažādas metodes, t.sk., augu audu kultūras pielietošanu, poliploīdijas u.c. Svarīgi ir identificēt izturīgus genotipus pret dažādiem sugai nozīmīgiem vides stresiem. Nākamais solis ir izvērtēt un atlasīt labākos genotipus, pavairot tos, kā arī nodot oficiālajām pārbaudēm, kas ir obligātas katrai šķirnei pirms to reģistrācijas un iekļaušanas Latvijas un Eiropas Augu šķirņu katalogā.
Selekcijas programmas ietvaros ir izveidota un 2021. gadā tika reģistrēta jauna tetraploīdā ganību airenes šķirne ‘Dzelme’. Pirms tam, četru gadu garumā, šķirnei tika veiktas obligātās pārbaudes - AVS tests Polijā un SĪN tests Latvijā. Pēc pozitīvu rezultātu saņemšanas, sākot ar 2022. gadu, šī šķirne tiek iekļauta Latvijas un ES kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā.
Ilggadīga darba rezultātā ir pabeigts darbs pie šaurlapu kamolzāles jaunas šķirnes izveides. 2021. gadā jaunā šķirne ar pagaidu nosaukumu ‘KzM’ tika nosūtīta obligāto pārbaužu veikšanai uz Poliju, kur tiks veikts AVS tests. Tāpat jaunā šķirne ir nosūtīta saimniecisko īpašību novērtēšanai (SĪN tests) divās vietās Latvijā. Kamolzāles šķirnes izveide bija iekļauta Selekcijas programmas mērķī un uzdevumos, jo mums tāda pietrūka. Līdz šim Latvijā tika audzēta kamolzāles šķirne ‘Priekuļu 30’, kura ir ļoti augstražīga, bet ar ļoti sliktu apēdamību – asām lapām. Jaunā šķirne veidota ar šaurākām lapām un labāku apēdamību jeb selekcionāru terminos “mīkstā kamolzāle”.
Saskaņā ar noslēgto līgumu lopbarības tauriņziežu selekcijas darbs tiek veikts ar sarkano āboliņu un austrumu galegu. Sarkanajam āboliņam pastiprināta uzmanība tiek vērsta uz vidēji vēlīnas tetraploīdas sarkanā āboliņa šķirnes izveidošanu. Galegai galvenā uzmanība vērsta uz ražību, ilggadību, proteīna saturu masā, kā arī noturību zelmenī arī augsnēs ar samazinātu pH līmeni.
Daudzgadīgajām stiebrzālēm selekcija aktīvi tiek turpināta starpsugu hibrīdiem, kurus var iedalīt trīs grupās: 1) ganību airenes hibrīdi ar pļavas auzeni, 2) ganību airenes hibrīdi ar niedru auzeni, 3) pļavas auzenes hibrīdi ar niedru auzeni. Līdz šim stiebrzāļu starpsugu hibrīdu selekcija virzījusies pļavas auzenes (4n) un ganību airenes (4n) hibrīdu veidošanā, bet, ņemot vērā pēdējā laika agroklimatisko apstākļu svārstības un prognozētās klimata izmaiņas, pašlaik un turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta tādu stiebrzāļu starpsugu hibrīdu veidošanai, kuros ietilpst niedru auzene. Minētā suga raksturojas ar ļoti labu noturību zelmenī, sausumizturību un ražību.
Visās ierīkotajās audzētavās veģetācijas periodā regulāri tiek veikti dažādi fenoloģiskie novērojumi, augu morfoloģisko un bioloģisko pazīmju aprakstīšana, slimību izturības novērtēšana, brāķēšana, elites augu atzīmēšana, sēklu ražas novākšana, uzskaite, iegūto datu analīze, kā arī ravēšana, appļaušana u.c. agrotehniskie pasākumi. Tāpat veģetācijas periodā tiek atzīmēta šķirņu ataugšanas intensitāte gan pavasarī, gan pēc pļāvumiem, notiek zaļās masas un sausnas ražas uzskaite, kā arī tiek sagatavoti paraugi dažāda veida kvalitātes vērtēšanai un ķīmisko analīžu veikšanai. 2021. gadā lielāka uzmanība pievērsta daudzgadīgo zālaugu klonu audzētavu izveidei.
Zemkopības institūta pētnieki turpina sadarbību ar LVMI “SILAVA” Ģenētisko resursu centra speciālistiem par DNS analīžu veikšanu dažādu stiebrzāļu sugu un to hibrīdu izpētei

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. veikt DNS izdalīšanu no dažādām zālaugu sugām un to hibrīdiem;
2. veikt DNS genotipēšanu un iegūto rezultātu analīzi.