Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam (S402)
Turpināt darbu pie Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus, pilotprojekta izstrāde emisiju novērtējumam augkopībā un gaļas lopkopību ražošanā atkarībā no saimniekošanas pieejas. Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanas procesā, modelējot lauksaimniecības nozares attīstības tendences dažādu politikas scenāriju gadījumā. Tas ļaus praktiski veidot optimālu politiku nozares attīstībai
Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelis ietver sevī sociālekonomiskās ietekmes novērtējuma bloku un SEG bloku, kas ļauj ne tikai prognozēt un vērtēt politikas pasākumu ietekmi uz lauksaimnieciskajām darbībām, bet arī analizēt gad sociālekonomisko ietekmi – nodarbinātību, pievienoto vērtību, izlaidi un gan SEG ietekmi – visas lauksaimniecībai raksturīgas siltumnīcefektu izraisošas gāzes. Darba ietvaros ir veikta visu LASAM modeļa datu aktualizācija, LASAM modeļa datu masīva un izmantojamo mainīgo datu optimizēšana, modeļa skripta datu aktualizācijas procesa vienkāršošanai.
Šo pētījuma atskati veido vairākas sadaļas. Otrajā sadaļā ir izvērtēta situācija un tendences visos svarīgākajos Latvijas lauksaimniecības sektoros. Tāpat ir analizēts resursu potenciāls Latvijas lauksaimniecības attīstībai.
Pētījuma trešā sadaļa sniedz informāciju par LASAM modeli. LASAM ir ekonometrisks, rekursīvi dinamisks, multiperiodu modelis mazai atvērtai ekonomikai. Modelis nodrošina iespēju vērtēt lauksaimniecības sektoru attīstību pie dažādiem scenārijiem, īpašu uzmanību pievēršot klimata pārmaiņu politikas iespējamās ietekmes novērtēšanai.
Modelis ļauj salīdzinoši operatīvi analizēt ekonomiskās attīstības scenārijus atbilstoši projekta mērķim – nodrošina platību, ražību, daudzuma un dzīvnieku skaita prognozes šādiem lauksaimniecības sektoriem: graudaugi (kvieši, mieži, rudzi, auzas, tritikāle, citi graudaugi), eļļas augi (rapši), pākšaugi, kartupeļi, dārzeņi, piens, gaļas liellopi, aitas, kazas, zirgi, cūkas, mājputni un dējējvistas.
Pētījuma ceturtā sadaļa sniedz aprakstu par 2021. gadā bāzes scenārija ietvaros izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa prognozēm līdz 2050. gadam.
Pētījuma pēdējā sadaļa tiek sniegts emisiju funkciju apraksts no lauksaimniecības SEG emisiju novērtēšanas izmēģinājuma saimniecību līmenī atkarībā no saimniekošanas pieejas.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana – aktualizācija un uzlabojumi.
2. Modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos rādītājus.
3. Pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām.
4. Aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes.
5. Turpināt izmēģinājumprojekta lauksaimniecības emisiju novērtējumu atkarībā no saimniekošanas pieejas, iekļaujot augkopību un gaļas lopkopību (2020. gadā emisiju novērtējums veikts piena lopkopības sektoram).
6. LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieejas attīstīšana, paredzot tajā vairākus attīstības scenārijus.
7. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.
8. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvara laikposmam līdz 2030. gadam pārskatīšanu, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā