Barības līdzekļu un barības vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas (S405)

Zaļais kurss ir jauna ES izaugsmes stratēģija, lai radītu taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā (SEG) neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Eiropas komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar stratēģiju "No lauka līdz galdam", kas ir viens no galvenajiem pasākumiem Eiropas zaļā kursa ietvaros. Sekmējot klimata neitralitāti, stratēģijas mērķis ir pārveidot pašreizējo ES pārtikas sistēmu par ilgtspējīgu modeli. Stratēģijas galvenie mērķi, kas ir saistīti ar lauksaimniecības nozari: • Nodrošināt pietiekamu, cenas ziņā pieejamu un uzturvielām bagātu pārtiku, • Nodrošināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, arī būtiski samazinot pesticīdu, antimikrobiālu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un paplašinot bioloģisko lauksaimniecību, • Uzlabot dzīvnieku labturību. Viens no aktuālajiem jautājumiem ir metāna emisijas, to samazināšana. Metāns ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, ko negatīvas klimatiskās ietekmes ziņā kopumā pārspēj tikai oglekļa dioksīds. Lai gan atmosfērā metāns atrodas īsu laiku, tas atstāj ievērojamu ietekmi uz klimatu. Tas nozīmē, ka, samazinot metāna emisijas, var gan palēnināt klimata pārmaiņas, gan uzlabot gaisa kvalitāti. Otrais lielākais potenciāls metāna emisiju samazināšanā, ir lauksaimniecības nozarei. Lopkopības nozarē emisiju mazināšana ir iespējama samazinot barības vielu zudumus fermentācijas procesā atgremotājdzīvnieku gremošanas traktā, nodrošinot iespējami pilnīgāku to sagremošanu un papildus produkcijas ieguvi. Barības vielu sagremošanas efektivitāti ietekmē izmantotā šķirne, dzīvnieku vecums, ēdināšanas tehnoloģija un kopumā dzīvnieku labturība.
Latvijā aitkopības nozare netiek uzskatīta par nozīmīgu metāna emisiju veidotāju, tomēr pētījumi par barības vielu sagremošanu un vidē izdalīto nesagremoto barības vielu daudzumu, nozares ilgtspējai ir nozīmīgi.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Atkārtot divos iepriekšējos gados īstenoto pētījumu.
2. Organizēt barības sagremojamības eksperimentu, kura laikā uzskaitīt izbarotās lopbarības, iegūto mēslu un urīna daudzumu.
3. Noteikt izbarotās lopbarības un iegūto mēslu ķīmisko sastāvu, vērtēt galveno barības vielu sagremošanu un izmantošanu nobarojamo jēru dzīvmasas pieauguma ieguvei.
4. Organizēt semināru, lai informētu aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem.
5. Sagatavot publikāciju žurnālam vai zinātnisko konferenču rakstu krājumam.

Iegūtie rezultāti sniegs jaunas zināšanas par dažāda sastāva spēkbarības un izēdināšanas veida ietekmi uz barības vielu sagremojamību un dzīvmasas pieaugumu Latvijas tumšgalves šķirnes jēriem nobarošanas procesā. Tiks noskaidrots, cik un kāda sastāva kūtsmēsli tiek iegūti un nonāk apkārtējā vidē nobarošanas laikā.