Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO₂) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana

Pētījumā izstrādātie risinājumi izmantoti nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai ZIZIMM sektorā, novērtējot augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņas un SEG emisijas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Pētījuma ietvaros risināti jautājumi, kas saistīti ar inventarizācijas un prognožu ziņojumu pilnveidošanu, izstrādājot un integrējot LVMI Silava sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un citām institūcijām gatavojamajos ziņojumos augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu prognozes un ar tām saistītās N2O un CH4 emisijas no minerālaugsnēm lauksaimniecībā izmantojamās zemēs.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Sākotnējie pētījuma rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka tiešajai sējai ir pozitīva ietekme uz CO2 emisijām, taču pētījumi jāpaplašina, ietverot ietekmes uz CH4 emisijām novērtējumu un kultūraugu produktivitāti, jo pētījumā konstatēts, ka tiešās sējas gadījumā ir samazinājusies raža, salīdzinājumā ar kontroli, bet pavasarī augsnē ir būtiski lielāks mitruma saturs, kas var pasliktināt aerāciju un veicināt CH4 emisijas. Pasākuma ietekme ir jāvērtē, ņemot vērā iespējamā emisiju pārnese, tajā skaitā tehnikas izmantošanai, lai nodrošinātu vienādu produkcijas daudzumu. Vērtējot CO2 piesaistes pasākumus, konstatēts, ka organisko augšņu apmežošana 40 gadu laikā var nodrošināt SEG emisiju samazinājumu, kas atbilst 1300-1400 tonnām CO2 ekv. ha-1, atkarībā no sākotnējās stādījuma biezības, taču konstatēts arī tas, ka vēlme palielināt CO2 piesaisti var būt pretrunā ar labas mežsaimniecības prakses nosacījumiem, veidojot sabiezinātas audzes, kurās samazinās koksnes produktu ar ilgu kalpošanas laiku iznākums un kopējā ilgtermiņa SEG bilance šādās platībās var pasliktināties. Aramzemju ar organiskām augsnēm transformācija par zālājiem (ganībām) 40 gadu laikā samazina SEG emisijas par 340 tonnām CO2 ekv. ha-1. Abos scenārijos aprēķinu precizitāti samazina nepietiekošās zināšanas par zemsedzes augu biomasu zālājos un aramzemēs, piemēram, apmežošanas scenārijā izmantotie pieņēmumi, kas aizgūti no zinātniskās literatūras, parāda, ka apmežotajā platībā jaunaudzē ir 5-10 reizes mazāka zemsedzes augu biomasa nekā zālājā, kas nav loģiski. Šajā virzienā ir jāturpina pētījumi, lai uzlabotu modelēšanas ievades datus. Aprēķinos nav ņemta vērā arī emisiju pārnese, kas būtu aktuāla, piemēram, transformējot aramzemi par zālāju vai to apmežojot.