Lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei (S376)
Veicināt bioloģiskās saimniekošanas apstākļos kvalitatīvas liellopu un mazo atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanu Latvijā, to nobarošanā izmantojot ar pākšaugu piedevu veidotus pašražotās spēkbarības maisījumus. Skaidrot sagatavoto maisījumu izbarošanas efektivitāti, analizējot dzīvnieku nobarošanas rezultātus un iegūtās gaļas kvalitāti.
Projekta īstenošanas laikā 2020. gadā divās Latvijas saimniecībās –SIA Rukši un Jēru kontrolnobarošanas stacijā “Klimpas” tika ierīkots petījums gaļas liellopu, gaļas kazlēnu un jēru nobarošanai ar dažādiem proteīna barības līdzekļiem, iekļaujot spēkbarības maisījumos lopbarības pupas un zirņus. Pētījums tika veikts 5 mēnešus (jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris).
Pētījuma laikā tika uzkrāts nepieciešamais datu materiāls, lai izdarītu secinājumus par atgremotājdzīvnieku nobarošanas rezultātiem.
Uz 2018. un 2019. gadā iegūto iegūto rezultātu pamata 2020. gadā tika aizstāvēts Bakalaura darbs par tēmu “Dažāda sastāva graudu un pākšaugu maisījuma izēdināšanas efektivitāte gaļas liellopu šķirņu krustojumu teļu audzēšanā”.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
1. Veikt gaļas liellopu, aitu un gaļas kazu nobarošanas izmēģinājumus, lai skaidrotu pākšaugu (zirņi, pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem nobarošanas beigu posmā.
2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, gaļas stingrība un tekstūra) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.
3. Skaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.
4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku.
5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos.
6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē.