Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)

 

Mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, lauksaimniecības un pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomikas (uzņēmumu līmenis), makroekonomisko (valsts līmenis), reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas/ institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

 

 

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Projekta rezultāti:

1) kritisks esošās politikas pieejas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai;

2) Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes virziena scenāriji, ņemot vērā gan iekšzemes sociālās, gan starptautiskās politiskās attīstības dinamiku;

3) jauns zinātniski pamatotu un piemērojamu politikas ieteikumu komplekts politikas veidotājiem.

---

Latvijas Lauksaimniecības univeristāte īsteno divas projekta darba paketes:

DARBA PAKETE Nr. 4. STRUKTURĀLĀS IZMAIŅAS TAUTSAIMNIECĪBĀ

Atbildīgais partneris: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)

Vadošais pētnieks: prof. Dr.habil.oec. Baiba Rivža

Pētījuma mērķis ir (1) izpētīt strukturālo pārmaiņu, kas novērojamas vissvarīgākajos tautsaimniecības segmentos, teritoriālos aspektus; (2) klasificēt uzņēmumus ietekmējošās strukturālās pārmaiņas un prognozēt šīs izmaiņas ilgtermiņā; (3) noteikt prioritāros pasākumus, kas jāīsteno valdībai un vietējām pašvaldībām.

Hipotēze: Covid-19 pandēmijas ietekme uz strukturālajām pārmaiņām galvenokārt izpaužas kā ekonomiskās sistēmas kvalitatīva transformācija un attīstība, ko parasti nosaka tehnoloģiskais progress un pārmaiņas organizācijās.

4.1. uzdevums. Novērtēt Covid-19 pandēmijas izraisītās lineārās un strukturālās pārmaiņas tautsaimniecības ģeogrāfiskajā telpā

Apakšuzdevumi:

Izpētīt strukturālās izmaiņas un izstrādāt priekšlikumus uzņēmumu darba ražīguma un konkurētspējas paaugstināšanai:

1) Kurzemes reģionā (doktorante D.Štefenberga);

2) Latgales reģionā (doktorante I.Ostrovska);

3) Vidzemes un Zemgales reģionos (prof. B.Rivža; pētniece M.Krūzmetra);

4) Pierīgas reģionā (doktora grāda kandidāte L.Āzena).

Rezultāti. (1) izstrādāti priekšlikumi nozarēm, kuras galvenokārt jāatbalsta katrā reģionā; (2) iesniegts zinātnisks raksts publicēšanai brīvas piekļuves zinātniskā žurnālā; (3) sarīkoti divi forumi (Liepājā, Kurzemes reģionā un Ogrē, Pierīgas reģionā), kuros piedalās komersanti, uzņēmēji, pašvaldības pārstāvji un zinātnieki; (5) sagatavotas trīs prezentācijas starptautiskām zinātniskām konferencēm sadarbībā ar citu darba grupu pētniekiem, kas strādā pie citām darba paketēm; (6) pētījuma rezultāti tiks izmantoti promocijas darbu izstrādē.

 

4.2. uzdevums. Izpētīt digitālo transformāciju un digitālās prasmes kā priekšnoteikumus Covid-19 pandēmijas ietekmes uz ilgtspējīgu un viedu tautsaimniecības funkcionēšanu mazināšanai, kas paaugstina uzņēmumu darba ražīgumu un konkurētspēju, kā arī veicina ekonomiskās aktivitātes saglabāšanu lauku apvidos (doktora grāda kandidāte I.Gudele, prof. P.Rivža un Dr.sc.administr. I.Brence)

Apakšuzdevumi:

1) izpētīt starptautisko un nacionālo pieredzi tehnoloģisko risinājumu uzņēmējdarbības attīstībai izmantošanā;

2) izanalizēt digitālo rīkus, ko izmanto preču un pakalpojumu mārketingam vietējā tirgū un eksportam;

3) izpētīt attālināta darba nozīmi Covid-19 pandēmijas laikā un izstrādāt vadlīnijas attālinātam darbam nākotnē.

Rezultāti. (1) izstrādāti priekšlikumi digitālās transformācijas iespējām nacionālajiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir sekmīgi pārvarēt Covid-19 krīzi un veicināt turpmāko attīstību; (2) sagatavoti un iesniegti divi zinātniski raksti starptautiskam Scopus vai Web of Science indeksētam žurnālam; (3) sagatavotas vismaz divas prezentācijas starptautiskām zinātniskām konferencēm sadarbībā ar citu darba grupu pētniekiem, kas strādā pie citām darba paketēm; (4) pētījuma rezultāti tiks izmantoti promocijas darba izstrādē.

 

4.3. uzdevums. Izpētīt banku sistēmu kā tautsaimniecību stimulējošu vai kavējošu elementu Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā (doktorante A.Pilvere-Javorska)

Konteksts. Noguldījumi Latvijā pieauga laika posma no 2009. līdz 2018. gadam. Noguldījumu apjoms 2018. gadā sasniedza 141% no 2009. gada līmeņa. Lielākās bankas ziņoja par gūto peļņu. Taču 2018. gadā banku kreditēšana kopumā sasniedza tikai 61% no 2009. gada līmeņa, savukārt Lietuvā un Igaunijā tā pieauga.

Apakšuzdevumi:

1) Izpētīt noguldījumu un kreditēšanas tendences, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gadā, lai noskaidrotu, vai pašreizējā banku sistēma stimulē vai kavē izaugsmi un tautsaimniecības atveseļošanos;

2) noskaidrot cēloņus, kāpēc uzkrājumi/noguldījumi netiek pietiekami ieguldīti tautsaimniecībā (nepietiekošs kreditēšanas apjoms);

3) izanalizēt banku ieņēmumu modeļus Latvijā un noskaidrot, kāpēc lielāko daļu ieņēmumu bankas gūst no komisijas maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, nevis no noguldījumiem un aizdevumiem (kas ir bankas pamatfunkcijas).

Rezultāti. (1) izstrādāti ieteikumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Finanšu ministrijai banku sistēmas efektivitātes paaugstināšanai un kreditēšanas palielināšanai, lai tādejādi paaugstinātu uzņēmumu darba ražīgumu un konkurētspēju pēckrīzes atveseļošanās kontekstā; (2) sagatavots un iesniegts zinātnisks raksts starptautiski indeksētam žurnālam un sagatavota prezentācija starptautiskai zinātniskai konferencei sadarbībā ar citu darba grupu pētniekiem, kas strādā pie citām darba paketēm; (3) pētījuma rezultāti tiks izmantoti promocijas darba izstrādē.

 

4.4. uzdevums. Izpētīt uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās spējas un biznesa ciklus, ko ietekmē kritiskā situācija – Covid-19 pandēmija (vadošā pētniece Dr.oec. A.Zvirbule)

Rezultāti. (1) izstrādāti ieteikumi ekonomiskā un psiholoģiskā atbalsta sistēmas izveidei uzņēmējiem un komersantiem, kuri atrodas kritiskā situācijā gan pandēmijas pēdējā fāzē, gan pēcpandēmijas apstākļos. (2) izstrādāts un iesniegts zinātniskais raksts starptautiski indeksētā žurnālā, kas tiek arī prezentēts starptautiskā zinātniskā konferencē.

 

4.5. uzdevums. Izpētīt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz nodarbinātību Latvijā, kā arī nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumus (doktorante V.Hohlova, Mg.oec., Mg.sc.admin. Inese Ebele)

Apakšuzdevums: izanalizēt Lietuvas pieredzi bezdarba mazināšanā un izstrādāt ieteikumus šīs pieredzes izmantošanai Latvijā (Vītauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijas doktorantes Kristīne Gesevičiene un Jevgeņija Česnuske).

Rezultāti. (1) izstrādāti ieteikumi nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumu uzlabošanai, lai varētu sekmīgāk samazināt bezdarbu; (2) sagatavotas trīs prezentācijas starptautiskām zinātniskām konferencēm sadarbībā ar citu darba grupu pētniekiem, kas strādā pie citām darba paketēm.

 

4.6. uzdevums. Izveidot ilgtspējīgu mūžizglītības sistēmu Covid-19 pandēmijas mazināšanas un konkurētspējas uzlabošanas kontekstā (doktorante L.Ābele, Dr.sc.admin. D.Vasiļevska)

Pētījuma mērķis ir tālmācības nodrošināšana mūžizglītības sistēmā, tādējādi iesaistot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu mūžizglītībā un mazinot iespējamo nākotnes krīžu sekas. Rezultāti. (1) izstrādāti un iesniegti divi zinātniski raksti (Scopus), sagatavotas trīs prezentācijas starptautiskām zinātniskām konferencēm un trīs prezentācijas semināriem plašākas sabiedrības informēšanai; (2) izstrādāts kopsavilkums par prasmēm un kompetencēm, kas nepieciešamas, lai veiktu darba pienākumus digitālajā vidē; (3) noteikti vispiemērotākie digitālie rīki, to veidi un platformas pieaugušo mūžizglītībai; (4) izstrādāti ieteikumi ilgtspējīgas mūžizglītības sistēmas izveidei, kuras pamatā ir inovatīvas metodes iedzīvotāju iesaistīšanai tajā; (5) pētījuma rezultāti tiks izmantoti promocijas darba izstrādē.

 

DARBA PAKETE Nr. 5. VIETĒJO LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PIEGĀDES ĶĒŽU PĀRSTRUKTURĒŠANA UN TO NOTURĪBAS NOSTIPRINĀŠANA KRĪZES UN PĒCKRĪZES APSTĀKĻOS LATVIJĀ

Atbildīgais partneris: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)

Vadošais pētnieks: prof. Dr.oec. Irina Pilvere

Partneris: Dārzkopības institūts (LatHort)

Pētījuma mērķis ir izstrādāt konkrētai vietai piemērotus risinājumus, kas pielāgoti pēckrīzes apstākļiem, kas uzlabotu vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas izejvielu piegādes ķēžu noturību, tai pašā laikā palielinot Latvijas pārtikas pašnodrošinājumu un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pārtikas sistēmu pēkšņai pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.

 

5.1. uzdevums. Novērt vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturību COVID-19 krīzes laikā un pēc tās

Vadošais pētnieks - LLU Dr.oec. Gunta Grīnberga-Zālīte.

Pētnieki: D.Bite, Ž.Krūzmētra, L.Janmere, A.Muška, A.Vītola-Helviga, M.Šilovs (doktorants), S.Ancāns.

Konteksts. COVID-19 izraisītā krīze rada jaunus riskus pārtikas piegādes ķēdēm (straujas piegādes iespēju izmaiņas, pēkšņas patērētāju pieprasījuma un uzvedības pārmaiņas, nepieciešamība risināt jaunus draudus pārtikas drošībai utt.) un palielina jau pastāvošos riskus (pārmērīga atkarība no globālās piegādes ķēdes, digitālā plaisa sabiedrībā un nevienlīdzīgas iespējas gūt labumu no e-komercijas, nespēja nokārtot finanšu saistības utt.).

Apakšuzdevumi:

1) noteikt galvenos riskus, kas ietekmē lauksaimniekus un vietējās pārtikas piegādes ķēdes, kā arī noteikt šo risku mazināšanas veidus;

2) apkopot vietējā un starptautiskā līmenī pieejamos datus un izstrādāt trīs pārtikas piegādes ķēžu attīstības scenārijus pēcpandēmijas periodā Latvijā;

3) izpētīt lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu noturību visos trijos scenārijos, lai noskaidrotu pārmaiņu riskus un virzītājspēkus.

Metodoloģija

Pētījuma sākumā tiks izmantota Delfi metode primāro datu vākšanai, kas ir pētniecības pieeja, kas paredzēta, lai nodrošinātu plašu datu daudzveidību, ņemot vērā ļoti daudzveidīgās specifiskās zināšanas par pārtikas nozari. Tālāk, šī metode kopā ar scenāriju plānošanas metodi tiks pielāgota, lai sekundāro datu analīzes laikā izdarītos dažādos secinājumus saskaņotu ar apgalvojumiem par daudzsološākajiem virzieniem attiecībā uz to, kā uzlabot veiktspēju un noturību. Visbeidzot, ar virzienu kartēšanas metodes palīdzību tiks sasaistīti nākotnes scenāriji ar visiespējamākajiem riskiem, kas norādīs uz paņēmieniem, ar kuru palīdzību uzņēmumi, kas darbojas pārtikas piegādes ķēdēs, varēs pielāgoties un attīstīties krīzes un pēckrīzes periodā. Lai nodrošinātu ieteiktās metodes pielietojamību pētījuma ierobežotajā termiņā, minētie virzieni tiks pielāgoti ieviešanai tiešsaistes semināru formātā. Semināros tiks iesaistīti galveno ieinteresēto pušu –  organizāciju pārstāvji (piemēram, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ((apvieno 59 lauksaimnieku ražošanas un pārstrādes nevalstiskās organizācijas)), Zemnieku savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Pašvaldību savienība, plānošanas reģioni, Zemkopības ministrija, Jelgavas un Dobeles pašvaldības.

 

5.2. uzdevums. Novērtēt vietējo lauksaimniecības izejvielu un pārtikas produktu piegādes iespējas un izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas uzlabotu piegādes ķēžu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos

Vadošais pētnieks - LLU Dr.sc.ing. Inga Ciproviča

Konteksts. Covid-19 pandēmija pierādīja, ka krīzes laikā pārtikas piegādes ķēžu darbība ir traucētas, un pārtikas pieejamība samazinās. Piemēram, tikai neliela daļa pavasarī veikalos pieejamo un nopērkamo augļu un dārzeņu ir audzēti uz vietas, bet lielākā daļa pārtikas produktu tiek importēti, neskatoties uz to, ka Latvijas klimats ir piemērots daudzu kultūraugu audzēšanai. Krīze ir parādījusi, ka pašvaldībām ir bijušas problēmas ar pārtikas paku sagādi un piegādi skolēniem, nodrošinot valsts un pašvaldību subsidētas bezmaksas pusdienas.

Pētījuma mērķis ir novērtēt un ieteikt inovatīvus risinājumus publiskajam sektoram un uzņēmējdarbībai, lai veicinātu vietējās izcelsmes pārtikas produktu un izejvielu pieejamību, mazinātu pārtikas aprites riskus un saglabātu ekonomisko noturību.

 

5.3. uzdevums. Izstrādāt risinājumus un ieteikumus lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī veicināt zināšanu pārnesi ieinteresētajām pusēm – politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem

Vadošais pētnieks: prof. Dr.oec. Irina Pilvere (LLU)

Pētījuma mērķis ir noskaidrot risinājumus un sagatavot ieteikumus lauksaimniecības un pārtikas nozares noturības pret pandēmiju un citu ārēju satricinājumu izraisītām krīzēm paaugstināšanai, kas paredzēti politikas veidotājiem, un veicināt zināšanu pārnesi, lai tādejādi veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību pēc krīzes.

Pētījuma īstenošana tiek veikta četros posmos, pamatojoties uz 4.1. un 4.2. uzdevuma izpildes rezultātiem: (1) noskaidrot potenciālos risinājumus un sagatavota ieteikumus; (2) veikt izmaksu un ieguvumu analīzi un noteikt visefektīvākos risinājumus; (3) sagatavot ieteikumus politikas veidotājiem; (4) nodrošināt iegūto zināšanu pārnesi. Visi 4.1. un 4.2. uzdevuma izpildē iesaistītie zinātnieki piedalīsies 4.3. uzdevuma izpildē.

Rezultāti.

(1) Pamatojoties uz risku novērtējumu, veikt globālo pārtikas piegādes ķēžu perspektīvu novērtējumu Latvijā, lai veicinātu pārtikas un uztura sistēmu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā. (2) Iegūt inovatīvus risinājumus vietējo pārtikas un lauksaimniecības izejvielu pieejamības uzlabošanai (izstrādāt sezonas karti par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālo piedāvājumu un veģetācijas sezonas paildzināšanas iespējām). (3) Izstrādāt ieteikumus pašvaldībām attiecībā uz pusdienu maltīšu uzturvērtību un tehniskajām specifikācijām četru nedēļu pārtikas patēriņa groza modeļiem skolēniem un receptes ar recepšu kartītēm (balstoties uz pārtikas grozu modeļa sastāvu) siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes laikā un ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes apstākļos. (4) Izstrādāt ieteikumus politikas veidotājiem attiecībā uz visefektīvākajiem risinājumiem pārtikas nozares (lauksaimniecības izejvielu ražošanas un pārtikas rūpniecības) noturības pret ārējiem satricinājumiem palielināšanai un pēckrīzes izaugsmes sekmēšanai. (5) Izstrādāt ieteikumus izglītības un konsultatīvajām iestādēm attiecībā uz to, kā vislabāk nodrošināt zināšanu pārnesi, kas tādejādi veicinātu ilgtspējīgu pēckrīzes galveno lauksaimniecības izejvielu ražošanu un pārtikas nozares izaugsmi. (6) Pamatojoties uz pētījumu secinājumiem, izveidot brīvas piekļuves kursu moduli, ko varētu izmantot LLU Mūžizglītības centrs un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu vadītāju un darbinieku apmācībā. (7) Sagatavot vismaz vienu zinātnisku rakstu sadarbībā ar citu darba grupu pētniekiem, kas strādā pie citām darba paketēm, kas ir iesniegts un apstiprināts publicēšanai starptautiski recenzētā žurnālā, kas ir indeksēts Scopus vai Web of Science datubāzē.