Pārlekt uz galveno saturu

Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā (S377)

Projekta numurs
19-00-SOINV05-000017
Struktūrvienības kods
S377
Mērķis

Projekta mērķis ir analizēt un definēt pupu produktivitāti noteicošos faktorus, veicot literatūras studijas un lauka izmēģinājumus. Projekta otrā gada beigās plānots iegūt lauka pupu slimību izplatības izvērtējums, atkarībā no sējas laika, izsējas normas un šķirnes, kā arī Latvijā audzējamo pupu šķirņu izvērtējums. Tiks iegūts apkopojums par agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu. Tiks uzsākta lauksaimnieku aptauja, lai varētu identificēt galvenos faktorus, kuri nosaka optimālas pākšaugu ražas iegūšanu. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, projekta trešajā gadā tiks analizēti aptaujas rezultāti, apkopojot galvenos iemeslus sub-optimālas pākšaugu ražas ieguvei, veikta zemnieku zināšanu uzlabošana par pākšaugu produktivitāti noteicošajiem faktoriem. Iegūtie rezultāti ļaus pilnveidot lauka pupu audzēšanas agrotehniku Latvijā, kas turpmāk dos iespēju veicināt lauka pupu audzēšanu Latvijā.

Projekts “Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā” (LegumeGap) uzsākts 2019. gadā. Šajā projektā trīs gadu periodā plānots identificēt lauka pupu un sojas šķirņu potenciālu un optimālo lauksaimniecības praksi, veicot gan esošo pētījumu rezultātu analīzi, kā arī veicot lauka izmēģinājumus. Projekta noslēgumā izvirzīts mērķis izvērtēt klimata izmaiņu izraisīto lauka pupu un sojas ražas svārstīgumu un olbaltumvielu iztrūkumu Eiropas Savienības līmenī, kā arī – noskaidrot, kā samazināt šo ražas svārstīgumu, optimizējot lauka pupu un sojas ražošanas ekoloģisko potenciālu.

Projekta otrajā gadā (2020. gadā) tika apkopota informācija par dažādām Latvijā audzētām lauka pupu un sojas šķirnēm. Pētījumā tika analizēta un apkopota literatūrā pieejamā informācija gan par lauka pupu nozīmi augu maiņā, to nozīmi ilgtspējīgā lauksaimniecībā, kā arī apkopota informācija par dažādu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu ražu. Tika apkopoti atsevišķi barības elementi, kas ir nepieciešami augstas lauka pupu ražības nodrošināšanā, analizēta augsnes apstrādes, kā arī sējas laika un izsējas normas ietekme uz lauka pupu ražu. Apkopota nezāļu ierobežošanas ietekme uz lauka pupu ražu, ietverot arī dažādus ieteikumus nezāļu ierobežošanai lauka pupu sējumos. Šī gada pētījumā arī apkopoti nozīmīgākie lauka pupu kaitēkļi un slimības, kā arī to ierobežošanas iespējas. Papildus literatūras analīzei, kas apkopo lauka pupu sēklu inokulācijas ietekmi uz lauka pupu ražu, tika veikts izmēģinājums, kurā salīdzināta lauka pupu augšana, pirms sējas tās inokulējot ar gumiņbaktēriju preparātu. Efektivitāte tika pārbaudīta dažādos apstākļos – laukā, kur iepriekš nav audzēti pākšaugi un laukā, kur iepriekš audzēti pākšaugi kā daļa no augu maiņas. Rezultāti norāda uz to, ka sēklu inokulācija ar gumiņbaktērijām būtiski ietekmē lauka pupu lapu skaitu, kā arī uz lauka pupu ražu. Novērota sēklu inokulācijas un audzēšanas apstākļu mijiedarbības ietekme uz hlorofilu saturu lauka pupu lapās.

Analizējot 2020. gada lauka izmēģinājumu, kurā izvērtēta lauka pupu slimību izplatība, atkarībā no sējas laika, izsējas normas un lauka pupu šķirnes, tika noskaidrots, ka 2020. gadā, tā pat kā 2019. gadā, dominējošā slimība bija lapu plankumainība. Tika secināts, ka lapu plankumainības attīstības pakāpe būtiski zemāka bija lauka pupu šķirnei ‘Isabella’. Lielākas izsējas normas gadījumā, novērojama augstāka lapu plankumainības slimības attīstība. Sējas laiks būtiski ietekmēja slimību attīstību – variantos, kur pupas sētas agrāk, novēroja augstāku lapu plankumainības un brūnplankumainības attīstības pakāpi. Fungicīdu lietošana būtiski ierobežoja visas lauka pupu slimības.

Lauksaimnieku aptaujas provizoriskie rezultāti norāda, ka par būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē lauku pupu un sojas ražu, lauksaimnieki uzskata sējas laiku, dziļumu un izsējas normu, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas efektivitāti, kā arī inokulāciju ar gumiņbaktērijām sojas gadījumā.

Projekta laikā tika veikta projekta koordinācija, komunikācija starp iesaistītajiem partneriem. Projekta mērķis, uzdevumi un sākotnējie rezultāti tika prezentēti plašākai publikai inovāciju un izgudrojumu festivālā “MINOX Zemgale 2020”. Lauksaimnieku aptaujās iegūtie rezultāti, kā arī rezultāti par sējas laika ietekmi uz lauka pupu ražu, tika prezentēti zinātniskajā seminārā „Ražas svētki Vecauce-2020”.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Turpināt lauka pupu šķirņu izvērtējumu, bastoties uz publicētiem pētījumu rezultātiem. Tiks uzsākta Latvijā audzēto lauku pupu šķirņu apkopojuma izveidošana.

2. Veikt literatūras analīzi par dažādu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu.

3. Turpināt lauka pupu slimību izplatības izvērtējumu, atkarībā no sējas laika, izsējas normas un šķirnes.

4. Uzsākt lauksaimnieku aptauju, kuras mērķis ir identificēt galvenos faktorus, kuri nosaka augstāku pākšaugu ražas iegūšanu, un, kuri būtu svarīgi, lai varētu samazināt ražas mainīgumu.

5. Tiks turpināta projekta koordinācija un komunikācija ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī ar zemniekiem; tiks nodrošināta projektā iegūto zināšanu pārnese.

Iestādes loma projektā
Projekta iesniedzējs
Projekta uzsākšanas datums
Projekta beigu datums
Projekta vadītājs
Mg. biol. Alise Klūga
Pielikums Izmērs
19-00-SOINV05-000017_LLU_A_Klūga.pdf 6.73 MB
Projekta iestāde
LLU
Pievienots 03/01/2020