’Nanomateriālu satura un iespējamo risku novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā

Dokuments ietver pētījuma projekta ietvaros uzkrātās zināšanas par Latvijas tirgū izplatītajā pārtikā konstatēto titāna (IV) oksīda (TiO2) un sudraba (Ag), tai skaitā nanodaļiņu (nano-TiO2, nano-Ag) saturu. Šim mērķim projekta otrā posma ietvaros sasniegti plānotie rezultāti:

• Ņemot vērā informāciju par 2018.gadā konstatēto nanomateriālu izplatību, iegūta zinātnisko datu kopa par kopējo TiO2 un kopējo Ag izplatību pārtikas produktos.
• izstrādātas instrumentālās metodes nano-TiO2, nano-Ag satura noteikšanai pārtikas produktos, pielietojot induktīvi saistītās plazmas - kvadrupola masspektrometrijas metodi (vienas daļiņas  (single particle: sp-ICP-MS) mērīšanas režīmā, kas ļauj noteikt kopējo nanodaļiņu skaitu). Metodes validētas un ieviestas ievākto paraugu analīzēm.
• Iegūtas zināšanas par nano-TiO2, nano-Ag daļiņu saturu pārtikas produktos ar palielinātu kopējo TiO2 un Ag saturu (>5 mg/kg),
• Izstrādātās metodes nanodaļiņu noteikšanai aprobētas nanoizmēra silicija dioksīda (nano-SiO2) un cinka oksīda (nano-ZnO) novērtēšanai;
• Pamatojoties uz apkopoto informāciju par TiO2 nanodaļiņu saturu pārtikā nanomateriālu izplatību Latvijas tirgū, sagatavots viedoklis par risku Latvijas patērētājiem, kas ikdienā patērē pārtikā košļājamās gumijas (bērni, pusaudži, pieaugušie).

Projekta ietvaros apkopota un analizēta zinātniskā literatūra un starptautisko pārtikas drošības institūciju (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA), Eiropas Komisijas (EK), Francijas Pārtikas, vides un arodveselības un darba drošības iestādes (ANSES) u.c.) ziņojumi par dažādu nanodaļiņu izplatību pārtikā un pārtikas iepakojuma materiālos, kā arī potenciālo apdraudējumu novērtējumu patērētājiem. Pamatojoties uz iegūtajām atziņām, var secināt, ka pārtikā izmantotajiem nanomateriāliem ir atšķirīgs potenciāls iekļūt cilvēka organismā caur uzņemto pārtiku, tai skaitā migrējot no iepakojuma pārtikas produktos.

Projekta pirmajā posmā BIOR pētnieku grupa izstrādāja jutīgas ICP-MS metodes kopējo TiO2 un Ag koncentrāciju noteikšanai pārtikas produktos, kas tika aprobētas nelielai paraugu datu kopas analīzei, kā arī uzkrātas zināšanas, kas izmantotas sekmīgai projekta realizācijai otrajā posmā, lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus.

Otrā posma ietvaros Latvijas veikalos iegādāti 100 pārtikas produkti, kas ietvēra vairāk nekā desmit atšķirīgas produktu grupas, tostarp košļājamo gumiju, saldumus (zefīrus, šokolādes, cepumus, dažādus glazētos produktus - pastilas, dražejas u.c.), pienu un piena produktus (saldo krējumu, kafijas krējumu, svaigos sierus u.c.), dažādas sulas un smūtijus, termiski neapstrādātu un apstrādātu mājputnu, liellopu un cūkgaļas produkciju, kā arī citus pārtikas produktus. Iegūta zinātnisko datu kopa par kopējo Ti, TiO2, un Ag saturu.

Izstrādātās metodes nanodaļiņu noteikšanai tika pilnībā validētas, izmantojot pieejamos standartus (TiO2 ar daļiņu diametru 21 nm, Ag nanodaļiņu suspensija ar nanodaļiņu diametru 60 nm), veicot kopējo 5 daļiņu izmēra novērtējumu pārtikas produktos. Veicot papildus izpēti, korektāk novērtēt bija tās pārtikas grupas, kurās tika konstatēts paaugstināts kopējā Ti un Ag saturs (> 5 mg/kg). Pārējos paraugos Ti un Ag saturs bija pārāk zems, lai varētu uzskatīt, ka to saturs pat pie 100% nanofrakcijas satura varētu radīt potenciālu apdraudējumu patērētājam. Tādēļ galvenokārt uzmanība jāpievērš pārtikas produktiem ar potenciāli augstāku kopējo nanodaļiņu saturošo materiālu koncentrācijas līmeņiem. Novērtēts potenciālais apdraudējums Latvijas patērētājiem, uzņemot nanodaļiņas caur pārtiku Izvēlēta košļājamā gumija kā pārtikas etalons ar salīdzinoši augstāko TiO2 nanodaļiņu saturu. Novērtēta akūtas ekspozīcijas varbūtība dažādām Latvijas populācijas grupām (bērni, pieaugušie) – izvērtēts vidējais iespējamais scenārijs un sliktākā gadījuma scenārijs pie potenciāla apdraudējuma ar ticamību 95%. Novērtējumā analizētas košļājamās gumijas, ņemot vērā Eiropas patēriņa datus no Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA). Ņemot vērā līdzšinējo zināšanu trūkumu par nanodaļiņu izplatību Latvijas tirgū un potenciālajiem riskiem patērētājam, projektā iegūtie rezultāti sniedz atziņas par Latvijā izplatītās pārtikas drošumu, kā arī ļauj novērtēt šos rezultātus salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības valstu ziņojumiem. Projekta rezultāti izklāstīti četrās nodaļās. 1. nodaļā raksturotas teorētiskās atziņas; 2. nodaļā raksturotas izstrādātās metodes; 3. nodaļā analizēti eksperimentālie rezultāti par TiO2 un Ag kopējo saturu, nanodaļiņu saturu, metožu aprobāciju, 4. nodaļā iekļauts nanofrakciju ekspozīcijas novērtējums pārtikas riska grupās ar augstāko daļiņu koncentrāciju (košļājamās gumijas, saldumi, konditorejas izstrādājumu dekori); secinājumu daļā raksturots viedoklis par drošību patērētājiem, balstoties uz uzkrātajām zināšanām.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

1. Ieviest un validēt sp-ICP-MS metodi sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu koncentrācijas noteikšanai pārtikas produkcijā.

2. Ņemot vērā informāciju par 2018.gadā konstatēto nanomateriālu izplatību, noteikt ar sp-ICP-MS metodi sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu saturu vismaz 100 Latvijas tirgū piedāvātās produkcijas paraugos.

3. Aprobēt sp-ICP-MS metodi ZnO un SiO2 nanodaļiņu noteikšanai.

4. Apkopot informāciju par nanomateriālu izplatību Latvijas tirgū un sagatavot viedokli par risku patērētājiem.