Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā (S321)

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Projekta uzdevumi

1. Apkopot un analizēt zinātniskajās publikācijās un projektu pārskatos iekļauto informāciju par SEG emisijām no lauksaimniecībā izmantotām nosusinātajām minerālaugsnēm pa Latvijā sastopamajiem augšņu tipiem. 

Izvērtēt zinātniskajā literatūrā oglekļa dioksīda (CO₂), metāna (CH₄), vienvērtīgā slāpekļa oksīda emisiju (N₂O) cēļoņsakarības atkarībā no augsnes tipa, granulometriskā sastāva, kultūraugiem, augšņu apstrādes veida, hidroloģiskajiem apstākļiem, izkliedētā mēslojuma veida un devām.

2. Noteikt un analizēt CO₂, CH₄, N₂O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm.

Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO₂, CH₄ un N₂O gāzu emisiju mērījumi organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi minerālaugsnēs notiks tiešā trīs Lauksaimniecības noteču monitoringa objektu (Bērze, Mellupīte, Auce) tuvumā ļaujot kompleksi izvērtēt paraugteritorijās notiekošos procesus, tajā skaitā kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas, drenu noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību ar SEG emisijām. Mellupītes monitoringa stacijā pētījums par SEG emisijām tiks veikts 16 eksperimentālajos izmēģinājuma lauciņos, kuros tiek audzēti Latvijas apstākļiem raksturīgie kultūraugi un izkliedētas noteiktas slāpekli saturoša minerālmēslojuma devas, kas izteiktas kā slāpekļa deva tīrvielā, t.sk., 0 kg, 60 kg, 120 kg, 180 kg un 240 kg. Pētījumā tiks izmantota Lauksaimniecības noteču monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir organiskās augsnes (Mārupe un Laflora). Šajā gadījumā nebūs iespējams kompleksi izvērtēt mērījumu gaitā iegūtās SEG emisiju vērtības un augu barības vielu zudumus ūdenī.

3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās teritorijās. 

Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie faktori pētāmajās teritorijās, t.sk. augsnes mitruma mērījumi, augsnes ķīmiskā sastāva analīzes, gaisa temperatūras un nokrišņu analīze, audzētie kultūraugi, izkliedētā mēslojuma laiks, veids un devas.