Valsts pētījumu programma - Meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas (ResProd) (VP33)

Programmas mērķis ir nodrošināt mežsaimniecības un zemes dzīļu resursu izmantošanas ilgtspējību, racionāli izmantot Latvijas vietējos resursus globālajā tirgū konkurētspējīgu produktu ražošanai, vienlaicīgi saglabājot ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību un mežu sociālo lomu tuvākā nākotnē un nākošām paaudzēm. Pētījumu uzdevumi ietver plašu jautājumu loku, sākot no mežu ilgtspējīgas audzēšanas līdz resursu ekonomiski un ekoloģiski pamatotai izmantošanai konkurētspējīgiem, tautsaimniecībai un sabiedrībai vajadzīgiem materiāliem un produktiem visā nozares vērtības pievienošanas ķēdē, no derīgo izrakteņu īpašību un pieejamības izpētes līdz jaunām tehnoloģijām un konkurētspējīgiem inovatīviem produktiem importēto aizstāšanai.

VPP 6.programmas ietvaros LLU tiek realizēts projekts:

• 3. Pētījumi koksnes apstrādes, meža produktu loģistikas un plānošanas jomā; projekta zinātniskais vadītājs Dr. silv. Dagnis Dubrovskis.

Programmas apraksts un plānotie programmas izpildes rezultāti

Valsts pētījumu programmas (VPP) ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai Latvijai prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību. Atbilstoši Viedo specializāciju stratēģijai(VSS), prioritāras ir tās nozares, kas nodrošina tautsaimniecības transformāciju. VPP definētā meža un zemes dzīļu resursu izpēte, ilgtspējīga izmantošana un jauni produkti un tehnoloģijas tieši sasaucas ar VSS virzieniem, kas vērsti uz ražošanas un eksporta struktūras maiņu  Latvijā tradicionālajās nozarēs, piemēram, mežsaimniecībā, bet tajā pat laikā meža un zemes dzīļu resursi dod iespēju radīt materiālus un produktus ar augstu pievienoto vērtību, risinot sabiedrībai nozīmīgas problēmas par atjaunojamo un vietējo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, stiprinot ekonomisko neatkarību. Augstas pievienotās vērtības produkti ir viena no VSS prioritātēm, meža un zemes dzīļu resursu izpēte šajā virzienā paplašinās zināšanu bāzi, t.sk. modernas izglītības kontekstā, bet pārnese ražotājiem sekmēs reģionu attīstību. Arvien vairāk tiek aktualizēta biomasas kā fosilo izejvielu alternatīvas izpēte bio-bāzētas industrijas attīstīšanai tuvāko 7-10 gadu laikā, ko apliecina Meža Nozares tehnoloģijas platformas vīzija 2030, Apvāršņa 2020 aktivitātes, bet VSS bioekonomiku nosauc kā vienu specializācijas jomām. Inovatīvi zinātņu ietilpīgi produkti un materiāli, balstoties uz biorafinērijas un bezatkritumu ražošanas koncepcijām, ir viens no bioekonomikas attīstības pamatnosacījumiem. Definēts, ka Viedai specializācijai ir jābūt maratonam, ne tikai ieejas biļetei finansējumam. Mērķtiecīgs VPP finansējums šajā virzienā ir starta instruments tālākai attīstībai ar dažādu finanšu instrumentu palīdzību.

Programma par jauniem produktiem un tehnoloģijām no meža un zemes dzīļu resursiem loģiski saistīta ar citām VPP programmām, t.sk. par valsts un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību saistībā ar zināšanu sabiedrības un inovāciju kultūras veidošanu, paplašinot un dažādojot informatīvo lauku saistībā ar Latvijas resursiem, un bez šaubām – Letoniku, attīstot tehnisko valodu un veidojot aktuālas terminoloģijas latviskojumus.

Atbilstoši VPP konkursa nolikumam, programmu veido 7 uzdevumi, kuri ietver: 

1. izstrādāt zinātnisko pamatojumu vienvecuma saimnieciski nozīmīgu sugu (priežu, egļu, bērzu) mežu audzēšanas modelim auglīgajās meža ekosistēmās, sagatavot pamatojumu normatīvo aktu izmaiņām modeļa praktiskai lietošanai;
2. noskaidrot Latvijas galveno saimnieciski izmantojamo koku sugu (priede, egle, bērzs) ekonomiskās vērtības samazināšanos uzglabāšanas ietekmē atkarībā no uzglabāšanas sezonas, sagatavošanas veida, uzglabāšanas vietas, caurmēra, mizas nobrāzuma laukuma un klimatiskajiem apstākļiem;
3. izvērtēt vietējo koksnes resursu mobilizācijas iespēju ilgtspējīgai un sezonāli vienmērīgai kokapstrādes uzņēmumu nodrošināšanai ar apaļajiem kokmateriāliem;
4. izpētīt koksnes materiālu konkurētspējas palielināšanas iespējas būvniecībā, uzlabojot koksnes ilgizturības īpašības ar pārklājumiem un modifikācijas paņēmieniem, kā arī izmantojot zema enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošas tehnoloģijas;
5. novērtēt lapkoku koksnes bezatlikuma izmantošanu Latvijas ekonomikai nepieciešamu produktu iegūšanai, izmantojot progresīvas ķīmiskās un termiskās priekšapstrādes metodes un mūsdienīgas pētniecības iekārtas;
6. meklēt risinājumus produktu kompleksai izstrādei no mizām un koksnes komponentiem ar sintētiskiem vai rūpnieciski analogiem salīdzināmiem, vai labākām īpašībām un plašu lietošanas spektru dažādās tautsaimniecības nozarēs, paātrinot un ekonomiski uzlabojot tehnoloģiskos procesus; 
7. izpētīt zemes dzīļu resursus, tai skaitā dziednieciskos, un izstrādāt jaunus konkurētspējīgus produktus.

VPP uzdevumi definēti, balstoties uz iepriekšējās VPP iegūtajām zināšanām un prasmēm. Daļa pētījumu uzsākti iepriekšējās VPP ietvaros un nākošā periodā paredzēta padziļināta iegūto produktu īpašību izpēte un pielietošanas jomu aprobācija, tehnoloģiju ekonomisko parametru uzlabošana (piemēram, bioloģiskiem aktīviem savienojumiem no mizas).

Tēmu izvēli pamato rūpīga zinātniskās informācijas izpēte par pasaules attīstības tendencēm pētniecībā programmas jomās, vidējā un ilgtermiņa (2020-2030) stratēģisko dokumentu nostādnes par ES un citās attīstītajās valstīs attīstāmiem un finansiāli atbalstāmiem pētījumu virzieniem inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Programmas izpildes gaitā tiks turpināts izvērtēt pasaules un ES zinātnisko un tehnoloģisko virzienu attīstības tendences, nepieciešamības gadījumā koriģējot/precizējot programmas aktivitātes. Uz eksperimentālo datu bāzes tiks modelēti izejvielu (derīgo izrakteņu) resursi, egļu mežu produktivitāte un optimālie kokmateriālu sagatavošanas un piegādes algoritmi.

Programmas kopējie (horizontālie) uzdevumi.

Pētniecības uzdevumu izpildei programmas izpildei izveidotas starpdisciplināras zinātnieku grupas, kuru sastāvā iesaistīti atbilstošajās jomās pieredzējuši, starptautiski atpazīstami zinātnieki, jaunie zinātnieki ar vērā ņemamām iestrādēm attiecīgajā pētniecības virzienā, maģistranti un doktoranti, kuru kvalifikācijas darbi iekļaujas risināmajās tēmās. Šāds grupu sastāvs ir optimāls cilvēkresursu attīstībai, zināšanu pārmantojamībai un starptautiskās reputācijas un konkurētspējas nodrošināšanai. Programmas dalībnieki ir speciālisti mežzinātnē, koksnes zinātnē, materiālzinātnē, koksnes un polimēru ķīmijā un tehnoloģijā, bioloģijā, mikoloģijā un molekulārajā bioloģijā, ģeoloģijā un inženierzinātnēs. Jaunie zinātnieki, maģistri un doktoranti programmā vidēji sastāda 46% PLE no kopīgās PLE vērtības (projektos zemākais rādītājs 23%, augstākais 60%), kas apliecina cilvēkresursu potenciālu. Programma balstās uz starpdisciplināru pieeju zinātnisko un tehnoloģisko problēmu risināšanai, tā veicinās dažādu zinātnes nozaru līdzsvarotu attīstību, stiprinās cilvēkresursu kapacitāti un veicinās ražošanas uzņēmumos nodarbināto kvalifikāciju.

Par programmas ietvaros risināmiem uzdevumiem informēti tautsaimniecības nozares partneri, ar tiem iespēju robežās paredzēta sadarbība, piemēram, izstrādāto metožu aprobācijā, izejmateriālu piegādes atbalstā u.tml. Plānotā studentu iesaistīšanaprogrammas izpildē, nodrošinot prakses un darba iespējas, stiprinās sadarbību ar augstskolām, veidojot starpdisciplināras maģistrantūras un doktorantūras programmas, iegūtās zinātniskās atziņas iekļaujot lekciju kursos, doktorantu skolu saturā un sagatavojot mūsdienu zināšanu līmenim atbilstošus nozares speciālistus. Sadarbība ar tehnikumiem un skolām paplašinās skolēnu zināšanas par vietējo resursu nozīmi Latvijā, izmantošanas perspektīvām un nozīmīguma sociālajiem, ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem.

Dalība programmā dod iespēju iegūt jaunas zināšanas un, aprobējot iegūtos rezultātus starptautiskās konferencēs, stiprināt starptautisko reputāciju un veidot privātus kontaktus ar ārzemju kolēģiem, kam ir būtiska nozīme starptautiskā sadarbībā, veidojot un realizējot kopīgus pētniecības un sadarbības projektus, t.sk. Apvārsnis 2020 programmas ietvaros. Plānots programmas īstenošanas laikā iesniegtvismaz 5 pētniecības projektus.

Latvijas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēs (pieņemtas 04.04.2006) norādīts, ka zems inovatīvo tehnoloģiju un jaunu produktu īpatsvars apdraud meža un saistīto nozaru konkurētspēju pasaules, Eiropas un Latvijas tirgū, kā vienu no iemesliem minot nepietiekamu zinātnisko institūciju un ražošanas komersantu sadarbību un privātā finansējuma piesaisti ilgtermiņa, fundamentālo un pielietojamo zinātnes projektu un programmu izstrādei. Līdz šim realizētās VPP neapšaubāmi sekmējušas šo sadarbību (privātā finansējuma piesaiste ir valstij kompleksi risināms uzdevums, piemēram, ar nodokļu politiku), ko apliecina zinātnieku un komersantu sadarbība nozaru kompetences centru projektos. Programmas ietvaros paredzēts sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, parādot iespējas un rosinot uzņēmējus uz tautsaimniecības restrukturizāciju inovatīvu konkurētspējīgu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai uz vietējo izejvielu bāzes. Sadarbībā ar ražotājiem tiks iegūti lietišķi, praktiski un ražošanā ieviešami rezultāti.

Projektu izpildītāji ir augstas kvalifikācijas pētnieki un jaunie zinātnieki un studenti, to rīcībā ir nepieciešamās darba un laboratorijas telpas, pētniecības iekārtas, ir pieeja starptautiskām datu bāzēm un bibliotēkām, kas daudzējādā ziņā ir iepriekšējā perioda VPP programmas, ERAF un ESF projektu rezultāts.

Būtisks zinātniskās darbības aspekts ir paplašināt sabiedrības izpratni par zināšanu un inovāciju lomu valsts attīstībā, konkurētspējā un sabiedrības labklājībā. Zinātnes prestiža paaugstināšanai sabiedrībā un īpaši bērnu un jauniešu vidē programmas ietvaros tiek plānota sadarbība ar skolā, tehnikumiem (piemēram, Rīgas Tehnisko koledžu) un augstskolām (LU, RTU, LLU). Interaktīvie pasākumi sabiedrības informēšanai ietver seminārus (piemēram, mežu īpašniekiem), lekcijas, regulāru dalību Zinātnieku nakts pasākumos, ekskursijas, populārzinātniskas publikācijas un informējošus pasākumus mēdijos. Programmas tēma – vietējo resursu plašāka izmantošana – ir nozīmīga Latvijas sabiedrībai no ekonomiskiem, ekoloģiskiem un sociāliem aspektiem, tādēļ īpaši svarīga ir skaidri saprotama informācija par programmā paredzēto pētījumu ietekmi uz valsts neatkarību no importa izejvielām, vienlaicīgi saglabājot vides ilgtspējību, bioloģisko daudzveidību un rekreācijas iespējas nākamajām paaudzēm.