Lauksaimniecība

  LAUKSAIMNIECĪBĀ NOZĪMĪGU MIKROORGANISMU UN BEZMUGURKAULNIEKU IZPĒTE

Prioritārās pētījumu tēmas:

• gumiņbaktēriju (Rhizobium spp.) un to celmu izpēte, efektivitātes un to saderības ar saimniekaugiem (zirņi, pupas u.c. pākšaugi) vērtēšana, to bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības skaidrošana,
• dažādu mikroorganismu grupu (gumiņbaktēriju un mikorizu veidojošo sēņu) savstarpējā mijiedarbība,
• augu slimības, to attīstības īpatnības un ierobežošanas iespējas,
• bezmugurkaulnieki (skrejvaboles un īsspārņi) kā vides indikatori,
• graudaugu kaitēkļu postīgums, attīstības cikli un to dabiskie ienaidnieki.

  AUGSNES UN ZEMES KĀ LAUKSAIMNIECĪBAS PAMATRESURSA PĒTĪJUMI

Prioritārās pētījumu tēmas:

• augšņu daudzveidība un aizsardzība. Augsnes loma vides risku veidošanā (siltumnīcas efektu veidojošo gāzu, CO2 u.c. emisijas, bioķīmiski aktīvu vielu izskalošanās un noskalošanās) un lauksaimniecības tehnoloģijas šo risku mazināšanai,
• augsnes īpašību izmaiņas pie dažādas lauksaimniecībā izmantojamās zemēs izmantošanas – intensīva ražošana, ekstensīva izmantošana, bioloģiskā lauksaimniecība, precīzā lauksaimniecība, dažādas augsnes apstrādes sistēmas un augu maiņas shēmas, u.c.,
• mēslošanas līdzekļu lietošanas veidi un paņēmieni saistībā ar to efektivitātes palielināšanu un vides risku mazināšanu. Ķīmisko elementu aprites pētījumi zemkopībā,
• ilgtspējīgi augu maiņas un augsnes apstrādes veidi un paņēmieni, pieskaņojot tos dažādām lauksaimniecības sistēmām un vides apstākļiem,
• nezāļu sugu un to izplatības izmaiņas atkarībā no dažādiem agroekoloģiskajiem apstākļiem.

  AUGU PRODUKTIVITĀTES UN RAŽAS KVALITĀTES UZLABOŠANA, IZMANTOJOT VIDI SAUDZĒJOŠAS TEHNOLOĢIJAS

Prioritārās pētījumu tēmas:

• kviešu, rapša un citu kultūraugu ražas struktūrelementu veidošanās augu maiņā un atkārtotos sējumos atkarībā no augsnes apstrādes veida,
• kukurūzas hibrīdu aukstumizturības (zemu pozitīvu temperatūru izturība) atšķirības un to ietekme uz auga augšanu, attīstību un ražu; sējumu biezības un novākšanas laika ietekme uz ražu, tās kvalitāti un mikotoksīnu veidošanos ražā,
• dažādu enerģētisko kultūraugu piemērotība biogāzes ražošanai – vairāk metāna ar mazāku klimatisko risku,
• optimālo mēslojuma normu noteikšana kukurūzai, kaņepēm, pākšaugiem un citiem kultūraugiem,
• augstvērtīgi ganību zelmeņi dažādām dzīvnieku sugām; lopbarības piesārņojuma ar mikotoksīniem vērtējums Latvijas saimniecībās; lucernas audzēšana un izmantošana rūpnieciskai pārstrādei,
• Vaccinium spp. (krūmmelleņu, lāceņu, brūkleņu, dzērveņu) pavairošana, ziemcietības bioloģiskie aspekti,
• ģenētisko resursu (aromātiskie, ārstniecības un citi augi, bites) izpēte, genofonda saglabāšana.

  DZĪVNIEKU PRODUKTIVITĀTES UN FUNKCIONĀLĀS EFEKTIVITĀTES PILNVEIDE

• Latvijas lauksaimniecības dzīvnieku produktīvo īpašību izkopšana, izmantojot molekulārās ģenētikas metodes,
• Latvijā importēto, dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku piemērotība Latvijas apstākļiem,
• Latvijas videi piemērotu un ekonomiski izdevīgu lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas sistēmu izstrāde, 
• dzīvnieku veselības nodrošināšanas programmu izstrāde dažādiem saimniecību veidiem Latvijā (tai skaitā bioloģiskām saimniecībām),
• dzīvnieku labturības, adaptācijas procesu un uzvedības izpēte tradicionālām un netradicionālām dzīvnieku sugām,
• jaunu barības līdzekļu vai piedevu un jaunu barības sagataves tehnoloģiju izstrāde, to pārbaude,
• lauksaimniecības dzīvnieku barības sastāva ietekmes uz vidi un klimatu izpēte (tai skaitā metāna emisiju),
• netradicionālo dzīvnieku sugu (piemēram, strausi, brieži, vīngliemeži) morfofunkcionālo procesu izpēte un šo procesu ietekme uz iegūtās produkcijas kvantitāti un kvalitāti.