BaltCOP – Baltijas upju baseinu uzraudzības projekts (Baltic Catchment Officer Project) INT26

Mērķis:

Projekta mērķis ir veicināt InterReg Centrālās Baltijas programmas kopējo mērķi PO4: Uzlabota piekrastes un jūras vide, uzlabojot 3 vai 6 noteces baseinus (lauksaimniecības piesārņojuma avotus) Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā. Barības vielu piesārņojuma samazināšana tiks panākta, atjaunojot un veidojot mitrājus un veicot citus ūdens aiztures pasākumus. Papildus tam šo uzlaboto piesārņojuma avotu efektivitāte tiks optimizēta, īstenojot inovatīvu pieeju, kurā iesaistīti upju baseinu apsaimniekošanas koordinatori jeb aģenti ar plašāku rīku komplektu.

Pārrobežu sadarbība un pieredzes apmaiņa starp mitrāju un noteces baseina ekspertiem var dot jaunu impulsu šai sarežģītajai ūdeņu kvalitātes tēmai. Tā var sniegt jaunus skatījumus uz problēmām konkrētā valsts vai vietējā kontekstā. Cīņa pret eitrofikāciju ir ilgtermiņa process, kur vietējā iesaiste ir izšķiroša panākumu gūšanai. Šāda iesaiste, īpaši no zemes īpašnieku puses, var tikt nostiprināta, sadarbojoties ar kolēģiem no kaimiņvalstīm, kuri strādā pie tādiem pašiem jautājumiem un vēlas izstrādāt līdzīgas metodes.

Plānotās aktivitātes un rezultāti:

Projekts radīs divu veidu rezultātus. Pirmkārt, tas palielinās spējas pielietot upju baseinu koordinēšanu un veidot mitrājus. Galvenokārt nākotnes speciālistu (universitātes studentu), valsts amatpersonu, zemnieku savienību un zemes īpašnieku vidū tiks dota iespēja piedalīties pārrobežu apmācībās, lauka apmeklējumos un politikas pasākumos. Otrkārt, kopīgi īstenotas pilotdarbības Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā, kas atkarībā no katras valsts apstākļiem uzlabos iespējas iekļaut upju baseinu apsaimniekošanas aģentus nacionālajos ūdens un vides pārvaldības plānos. Vietējās, reģionālās un nacionālās valsts iestādes un nozares aģentūras iegūs prasmes un ieteikumus, kā labāk izpildīt HELCOM saistības, ES un citu tiesību aktu prasības. Zemnieki, kas vada mazās un vidējās uzņēmējdarbības un kuriem pieder lauksaimniecības zeme un meži, saņems papildu atbalstu, plānojot un ieguldot mitrāju izveidē un citos pasākumos. Plašākai sabiedrībai būs lielāka izpratne par iespējām cīnīties pret eitrofikāciju, kā arī tiks veicināta ilgtspējīgāka vietējā vide. Interešu grupas (īpaši vides nevalstiskās organizācijas) un akadēmiskās iestādes būs svarīgi pārmaiņu virzītāji, kas veicinās savus stratēģiskos mērķus, kopīgi īstenojot BaltCOP.