Konferences 30. jubilejas gadā diskutē par inovācijām lauku attīstībā un nākotnes izaicinājumiem

Konference apvieno  zinātniekus no dažādām zinātņu jomām, kuru prioritāte ir lauku attīstība, kas nozīmīga ir ne tikai Eiropas Savienības (ES) valstīs, bet arī visā pasaulē kopumā. Konferences tematika aptvēra plašu jautājumu loku, līdz ar to tās darbs tika organizēts atsevišķās sekcijās, kurās starpdisciplinārie pētījumi sniedza jaunākās zinātniskās atziņas augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē, pārtikas zinātnē, agrārajā un reģionālajā ekonomikā, sociālajās zinātnēs, veterinārmedicīnā, ūdenssaimniecībā, izglītībā, lauku un vides inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās. Kopumā konferencē piedalījās 59 dalībnieki no piecām valstīm: Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Uzbekistānas un Kazahstānas.

Plenārsēdes atklāšanā uzrunas vārdus sacīja LBTU rektore Irina Pilvere: "Mums ir patiess prieks sveikt visus konferences dalībniekus, kuri dalīsies ar savām zināšanām un pieredzi lauku attīstībā, tās problēmām un risinājumiem. Atskatoties uz konferences pirmsākumiem, sākot no 2005. gadu, redkolēģijas priekšsēdētāja ir profesore Zinta Gaile un no tā paša gada konferences materiāli tiek indeksēti Scopus, bet no 2009. gada Web of Science™ datubāzēs. Šobrīd 1163 publikācijas no konferences rakstu krājumiem ir indeksētas Scopus un 843 Web of Science datubāzēs. Savukārt 30 gadu laikā kopumā konferences krājumos nolasītas 2324 prezentācijas un publicētas 1638 publikācijas no 33 valstīm. Konferenču rakstu krājumi tiek indeksēti arī pārējās datubāzēs: AGRIS, CABI datubāzēs CAB Abstracts, Crossref, EBSCO, Primo Central (ExLibris). Nozīmīgi, ka šajā gadā tiek organizēta arī sekcija "Lauku attīstība Uzbekistānā" galvenās programmas ietvaros. Sakām jums visiem lielu pateicību par paveikto darbu un sasniegtajiem rezultātiem!"

Plenārsēdes turpinājumā Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes (LPTF) Pārtikas institūta vadošā pētniece Zanda Krūma stāstīja par inovācijām, sadarbības un profesionālās izaugsmes veicināšanu ar zinātnisko konferenču starpniecību. Kā galvenos aspektus viņa atzīmēja - platforma ekspertiem zināšanu apmaiņai, veicina sadarbības iespējas, piedāvā iespējas mācīties un attīstīt prasmes, sekmē zināšanu pārnesi, veicina inovācijas, kā arī palīdzēt veidot un stiprināt kopienas.

Savukārt Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes (ESAF) pētniece Aija Pilvere iepazīstināja ar projekta "BioRural" nākotnes skatījumu līdz 2050. gadam. Projekta mērķis ir izveidot Eiropas lauku bioekonomikas tīklu, lai veicinātu maza mēroga bioloģiskas izcelsmes risinājumus lauku apvidos un palielinātu bioekonomikas īpatsvaru. BioRural ir virzīts trīs pīlāros: zināšanas – informācijas trūkuma analīze, zināšanu apmaiņu semināri un tiešsaistes rīks BioRural Toolkit, ieinteresēto personu tīkls - reģionālās lauku bioekonomikas platformas, aprites veiksmes stāsti, sinerģija ar iepriekšējiem un pašreizējiem inovatīviem bioekonomikas projektiem un kapacitātes stiprināšanas un reģionālie semināri, biznesa modeļi - uzņēmējdarbības modeļu plāni katrai bioekonomikas tēmai un pēcprojekta ilgtspēja.

Plenārsēdes noslēdzošā prezentācijā LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūta "Agrihorts" vadošais pētnieks Jānis Gailis ziņoja par pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) jaunāko pētījumu atziņām. Pupu sēklgrauzis ir lielākais lauka pupu (Vicia faba) kaitēklis Latvijā un, ja šo kaitēkli nekontrolē, tad ražas zudumi var sasniegt līdz pat 70%. Lai ierobežotu sēklgraužu vaboles izplatību, kā nākotnes izaicinājumus viņš min - efektīvus kontroles instrumentus (plēsēji, parazīti, entomopatogēni) un lauksaimniecības pieejas maiņu (lielas monokultūras veicina kaitēkļu un patogēnu populācijas).

Turpinājumā sekoja darbs vairākās sekcijās. Sekcijā "Sociālās zinātnes - ekonomikas zinātne" tika izceltas tēmas par digitālās ekonomikas un sabiedrības paradigmām, sociālekonomisko dinamiku un noturības stratēģiju Dienvidāzijas lauksaimniecības nozarē, finansiālo novērtējumu lauksaimniecības kooperatīvos Latvijā, pašnodarbināto personu teorētisko pārskatu, intelektuālā īpašuma tiesībām, Ukrainas lauksaimniecības uzņēmumu korporatīvi sociālo atbildību, pielāgošanās Covid-19 krīzei: sociālās ekonomikas dalībnieku analīzi Latvijā, privātajiem pensiju fondiem, Latvijas ģimeņu ar bērniem sociālās aizsardzības uzlabošanas scenāriju izvērtējumu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un mārketingu, attīstības tendencēm un sociālās palīdzības iespējām, kara ietekmi uz Ukrainas bioloģiskās lauksaimniecības produktu eksportu, Baltijas jūras aļģu potenciālu, lauku attīstības programmas atbalstu mazajām saimniecībām, sabiedrības veselības novērtējumu pilsētu un lauku teritorijās, teorētiskiem ietvariem, kas veido inovatīvu produktu izstrādi un Ļvivas apgabala teritoriālo kopienu iekļaujošu lauku attīstībā, kā arī citas.

Sekcijā "Sociālās zinātnes - izglītība" akcentēja - zaļais kurss kā pārmaiņu faktors uzņēmējdarbībā: izglītības perspektīvas, Covid-19 ietekmi uz skolēnu emocionālo un psiholoģisko labsajūtu, mākslīgā intelekta izmantošanu informācijas tehnoloģiju programmu studentu vidū un augsta līmeņa matemātikas prasmju nozīme inženierzinātņu studijās.

Sekcijā "Biozinātnes - mežsaimniecība, zemes ierīcības plānošana" klātesošie tika iepazīstināti ar vairākiem tematiem par jaunu koku sugu reakciju pilsētvidēs, meža veģetāciju, japāņu valrieksta augšanas reakciju uz meteoroloģiskajiem apstākļiem Latvijā, zemsedzes veģetācijas sastāvu nosusinātās mežaudzēs, automātiski iegūto datu izmantošanu harvesteru operatoru apmācību novērtēšanā un mašīnmācībā balstītu kūdras slāņa biezuma klasifikāciju,

Sekcijā "Biozinātnes - mežsaimniecība, lauksaimniecība un veterinārmedicīna" tika ziņots par hibrīda apses in vitro kultūras reakciju uz gaismām, koku pakaišu ražošanu skujkoku vecajos mežos uz organiskām augsnēm, japāņu cidoniju augļu un lapu slimību sastopamību Latvijā, iedeguma plankumu fenotipa novērtējumu un nekrotrofisko efektu klātbūtni Pyrenophora populācijā, veterinārārstu attieksmi un perioperatīvās atsāpināšanas pielietojumu mājdzīvniekiem, histopatoloģiskām izmaiņām atsevišķos orgānos mežacūkām un SARS-COV-2 vīrusa izolāciju no mājdzīvniekiem.

Sekcijā "Inženierzinātnes - vides inženierija un ainavu arhitektūra, būvniecība un ģeodēzija" tika analizētas nozares aktualitātes, diskutējot par aktīvās atpūtas vietu ietekmi uz pilsētvides vizuālo kvalitāti, pilsētas un piepilsētas mežu teritoriju ieinteresēto pušu apzināšanu: dabas parku "Bernāti un "Ogres Zilie kalni" gadījuma izpēte, deformācijas monitoringa sistēmu, lietus ūdens novadīšanu no "zaļajiem" jumtiem dabiskos apstākļos, nitrifikācijas moduļa integrēšanu augsnes aktīvajā slānī konceptuālajā hidroloģiskā modelī, pārejas finansējumu lauksaimniecībā: Baltijas valstu gadījuma izpēte, kā arī par Lietuvas pļavu un dabisko ganību platību izmaiņām 20 gadu laikā.

Tāpat sekcijā "Inženierzinātnes - lauksaimniecības inženierzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kokapstrāde, pārtikas zinātne" tika sniegti ziņojumi par daļēji caurspīdīgu saules paneļu izmantošanu siltumnīcu jumtiem, datu iegūšanas sistēmu transportlīdzekļu dzinēju sensoriem, robotu procesu automatizāciju mazos un vidējos uzņēmumos, precīzas biškopības uzlabošanu, sambucus nigra augļiem un to apstrādes risinājumiem un melnalkšņu mizas ekstrakcijas līdzekļu šķīdināšanas uzvedību poliuretāna sintēzes vidē.

Šogad konferencē īpaša sekcija bija veltīta Taškentas Ķīmiskās tehnoloģijas institūta pārstāvjiem, kuri dalībniekiem ziņoja par vairākiem tematiem - melones sēklu bioķīmiskā analīze: vitamīnu un taukskābju loma uzturā, Uzbekistānas reģionos kultivēto kviešu galveno elementu identificēšana, rozmarīna ēteriskā eļļa ar hidrodestilāciju, ķīmometrija kā palīglīdzeklis, lai novērtētu galaktomanānu pārtikas piedevas, izmantojot infrasarkano spektroskopiju, kokvilnas sēklu eļļas glicerīna kvalitātes uzlabošana un pielietojums pārtikas produktos, trušu gaļas patēriņš: ieguvums iedzīvotājiem, fāzu līdzsvara modelēšana materiālu konvektīvās žāvēšanas procesā, melones gabalu lieluma ietekme uz enerģijas patēriņu mikroviļņu krāsnī, ilgtspējības kritēriju nozīme agrotūrisma pakalpojumu kvalitātes kontrolei Uzbekistānā, studentu profesionālo komunikatīvo kompetenču attīstība un problēmizglītības tehnoloģiju nozīme skolēnu mutiskās runas attīstībā.

Jāatzīmē, ka konference šo gadu laikā kļuvusi par starptautiski atpazīstamu zinātnieku diskusiju vietu, kuras ietvaros izdotos rakstus savos krājumos iekļauj pasaulē zināmas zinātnisko rakstu datubāzes