Konferencē ar inovatīviem pētījumiem iepazīstina Latvijas un ārvalstu zinātnieki

Konferences mērķis ir sniegt jaunākās zinātniskās atziņas augkopībā, lopkopībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē, pārtikas zinātnē, agrārajā un reģionālajā ekonomikā, veterinārmedicīnā, ūdenssaimniecībā, lauku un vides inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī izglītībā.

Konferences plenārsēdi atklāja LBTU zinātņu prorektore Irina Arhipova, akcentējot LBTU kompetences digitālo risinājumu izstrādi stratēģiskās specializējas jomā, turpinājumā Solvita Rūsiņa stāstīja par izmaiņām daļēji dabisko zālāju sadalījumā, kas saistīts ar platību maksājumiem no 2014. gada līdz 2020. gadam Latvijā (referātu izstrādāja: LU - Solvita Rūsiņa un Gundega Vācere, Agroresursu un ekonomikas institūts – Pēteris Lakovskis un Linda Ieviņa), bet LBTU profesore Gunta Grīnberga-Zālīte informēja par atkritumu apsaimniekošanas zināšanu padziļināšanu pārtikas rūpniecības uzņēmumos.

Sekcijā "Inženierzinātnes" analizēja pētījumus par pārtikas zinātni - dabisko saldinātāju piemērotība fruktozes aizstāšanai produktos cilvēkiem ar cukura diabētu, pākšaugu izmantošanas novērtējums jaunu produktu izstrādē pacientiem ar psihiskiem traucējumiem, pārklājuma ietekme uz uzpūsto kviešu graudu fizikālajām īpašībām, pākšaugu īpašības, to apstrādes un iespējas, oregano ēteriskās eļļas pretmikrobu loma Atlantijas mencas uzglabāšanas laikā, Latvijas pupiņu un zirņu pretuzturu faktoru raksturojums un to samazināšanas iespējas, kā arī par liofilizētas žāvēšanas izmantošanu gaļas pārstrādē.

Tāpat sekcijā "Inženierzinātnes" informēja par vides inženierzinātnes un ainavu arhitektūras pētījumiem - biopārklājuma ietekme uz SEG emisijām, izotopu izmantošana N20 avotu identificēšanai augsnēm, laboratorijas pieeja augsnes SEG plūsmas mērījumiem, novērtējot dažādu mitruma režīmu ietekmi, zemes ierīcība sadales elektrotīkla darbības efektivitātes paaugstināšanai uzņēmumā "Sadales tīkls", piekrastes industriālais mantojums Rietumkurzemes ostas pilsētās, ainavu kvalitātes novērtēšana, izmantojot kultūras ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas, tūristu videi atbildīga rīcība, reaģējot uz klimata pārmaiņām, kā arī Lietuvas krūmu un koku apstādījumu platību izmaiņas no 2002. gada līdz 2022. gadam.

Apskatīja arī pētījumus par ūdenssaimniecību, lauksaimniecības inženieriju, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – naftas noplūdes noteikšana, izmantojot infrasarkanos attēlus un ūdens kvalitātes datus, pielietojot mašīnmācīšanos, hidroksigāze kā piedeva iekšdedzes dzinēju izplūdes gāzu emisijas samazināšanai, cieta šķidruma fāzes maiņa materiāla pielietojums elektronikas dzesēšanai, ielaušanās atklāšana informācijas uzlabošana, izmantojot atvērtos datus, Latvijas digitālais paātrinājums, ūdens stabilie izotopi kā dzeramā ūdens kvalitātes rādītājs Austrumlatvijas izraktajās akās.

Savukārt sekcijā "Sociālās zinātnes" ziņoja par pētījumiem ekonomikas zinātnē - aprites ekonomikas pieeja, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu skolās, sociālā uzņēmējdarbība Latvijā un tās izaicinājumi, Latvijas sociālo uzņēmumu darbība: stiprās puses, izaicinājumi un nākotnes vīzija, Latvijas e-pircēju pamatīpašības, skatījums uz valsts ilgtspējīgas attīstības rādītājiem – Latvijas piemērs, būvniecības izaicinājumi Latvijas laukos: izmaksas, finansējums un dzīvojamais fonds, sociālā iekļaušana pret sociālo atstumtību: Preiļu un Līvānu novadu gadījums, informācijas avoti par inovācijām un inovatīvām aktivitātēm uzņēmējdarbības attīstībai – Kurzemes reģiona uzņēmēju skatījumi, Latvijas biznesa inkubatoru darbības rādītāju reģionālā analīze, degradēto teritoriju revitalizācijas projektu neatbilstoši veikto izdevumu analīze, energoresursu izmaksu samazināšanas pasākumi kokrūpniecības uzņēmumos Latvijā, uzlabota loģistikas vadības modeļa izstrāde degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, augstākās izglītības un darba tirgus tendences transporta un loģistikas nozarē, valsts finansēto pensiju shēmas Baltijas valstīs: aktīvu un ienesīguma analīze, pašnāvības vēlīnās dzīves laikā Norvēģijā un Latvijā: izpratne par vēlīnās pašnāvības sarežģītību, kā arī teritoriālā mārketinga izmantošana, lai nodrošinātu Ukrainas reģionālo lauksaimniecības sistēmu telpisko attīstību karastāvokļa laikā.

Pētnieki atklāja arī par paveikto šajā sekcijā, uzsverot ekonomikas un izglītības jomu - sociālo pabalstu ģimenēm ar bērniem novērtējums Latvijā, jaunuzņēmumu būtība: teorētiskie aspekti un Latvijas iedzīvotāju aptaujas analīze, karjeras attīstība studentam kā topošo speciālistu nodarbinātības veicināšana universitātes izglītības vidē, salīdzinošs pētījums par Covid-19 ietekmi uz emocionālo labklājību darba vietā, faktori, kas ietekmē studentu iniciatīvu efektīvās matemātikas studijās universitātēs, augstākās izglītības digitalizācija Ukrainā: organizatoriskie un lietišķie aspekti, kā arī darba vidē balstītu mācību ieviešana profesionālā izglītībā un ietekme uz jauniešu nodarbinātību Latvijā.

Sekcijā "Biozinātnes" zinātnieki iepazīstināja ar pētījumiem par mežsaimniecību, veterinārmedicīnu, drošu pārtiku un lauksaimniecības zinātni - nesagraujošā iekšējā sabrukšanas noteikšana nobriedušu un aizaugušu Eiropas apses (Populus Tremula) un bērzu (Betula Spp.) audzēs, ābolu un pelēkā alkšņa koksnes granulu dūmgāzu analīze gaļas kūpinātavā, Pinus Strobus radiālā pieauguma laika jutīgums eksperimentālajā plantācijā Latvijas rietumu daļā, lapkoku mežu oglekļa krāja uz organiskām augsnēm Latvijā, kopējās biomasas ieguves ilgtermiņa ietekme uz pamežu veģetāciju un koku audzēm Norvēģijas egļu audzēs, Taxus Baccata L. vitalitāte mežaudzēs Slīteres nacionālajā parkā, augsta antioksidanta ekstrakts un eļļa no ķirbju (Cucurbita Spp.) blakusproduktiem krēmiem ar UV aizsardzību, hiperspektrālā attēlveidošana lapotņu sēnīšu slimību agrīnai noteikšanai mazgraudu graudaugiem: neliels pārskats, optimālo apstākļu noteikšana rekombinanto vektoru audzēšanai, ko izmantot liellopu tuberkulozes vakcīnas izstrādē un perspektīva virzība uz aprites ekonomikas ieviešanu notekūdeņu sektorā: Latvijas gadījuma izpēte.

Konferences organizatoru komanda izsaka pateicību LBTU IT un zinātniskā aprīkojuma centra darbiniekiem par teicamo tehnisko nodrošinājumu, konferences sekciju darba vadītājiem Z. Vītoliņai, J. Grinbergai, L. Plociņai, A. Spaģei, J. Gailim, D. Bitei, I. Leibus, G. Mazurei, R. Čakšam par sekciju efektīvā darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī APP "Dārzkopības institūts" un Dobeles pils darbiniekiem par konferences dalībnieku uzņemšanu un interesantām ekskursijām.

Uz tikšanos nākamgad, kad norisināsies 30. starptautiskā zinātniskā konference "Zinātne lauku attīstībai 2024 / Research for Rural Development 2024"!