LBTU Jelgavā svin Frankofonijas svētkus

Atklājot pasākumu, par Latvijas dabas skaistumu vēstīja Ainara Vaļģa fotogrāfiju slīdrāde "Dabas skaistuma iedvesmoti / Inspired by the Beauty of Nature", savukārt romantisku noskaņu radīja akordeoniste un Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkne Jeļena Jasjuļaņeca.

Klātesošos franču un angļu valodās uzrunāja Francijas vēstniecības diplomāte Clara Sulie (Klāra Suljē), kā arī Kanādas vēstniecības pārstāvji: padomnieks Jevone Nicholas (Ževons Nikolas) un publiskās diplomātijas pārstāve Laila Kirša. Viņi akcentēja Kanādas pamatiedzīvotāju kultūru dažādību un neskaitāmu gadu garumā loloto tradīciju nozīmi.

Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte savā stāstījumā vēstīja par Jelgavas pils un Latvijas ciešo saikni ar Franciju. Viņa izcēla, ka Jelgavas pils arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli savus dzīves pirmos 19 gadus ir dzīvojis Parīzē, līdz ar to iedvesmojies no apkārtējās vides, kas vēlāk ietekmēja arī viņa radošo darbību. Savukārt Saksijas Morics pretendēja uz Kurzemes un Zemgales hercoga troni, bet vēlāk kļuva par slavenu karavadoni Francijā un viņa vārdā tika nosaukta arī Moricsala Usmas ezerā. Tāpat G. Linīte prezentācijā uzsvēra, ka hercoga Pētera jaunākā meita bija precējusies ar populāra franču politiķa Šarla Morisa de Taleirāna brāļa dēlu, kļūstot par Dino hercogieni. Turklāt nozīmīgi, ka Jelgavas pilī divas reizes ir apmeties nākamais Francijas karalis Luijs XVIII ar savu svītu un viņam vēlāk pievienojās Francijas karaļa Luija XVIII biktstēvs Heinrihs Eseks Edžvords de Firmonts (1745-1807), kurš 1807. gada 22. maijā, aprūpējot no Vācijas atvestos slimos franču karavīrus, arī pats saslima un nomira. Viņš tika apglabāts Jelgavas katoļu kapos.

Tradicionāli Jelgavas Amatu vidusskola klātesošos pārsteidza ar savu performanci, prezentējot mācībspēku un audzēkņu kopīgo veikumu, radot skaistumu sev apkārt, kas izpaužas viņu darinātajos tērpos, frizūrās, galda klājumā un ēdienos. Savukārt tie, kuri vēlas vakariņot Rundāles pilī, vidusskolas audzēkņi savā prezentācijā aizveda uz Rundāli, atrādot Eiropas projekta ietvaros apguvušās prasmes, kas saistītas ar banketa galda klāšanu, pasniegto maltīti un viesu apkalpošanu. 

Līdztekus tam Jelgavas Mākslas skolas pasniedzēja Ilona Drīliņa un Ekonomikas un sabiedrības fakultātes absolvente Sanita Grasmane atspoguļoja skaistumu, kas rodams dabā, arhitektūrā un modē. Viņas rosināja pārdomāt par mainīgajiem skaistuma ideāliem un izpratni par to. Kā uzskatāms piemērs tika minēts franču impresionisms, kas 19. gadsimtā otrajā pusē sniedza atklāsmi, ka par gleznotāja iedvesmas avotu var kļūt arī lauku ainas, vienkāršo cilvēku sadzīves notikumi un darba gaitas, kas bieži vien tika attēlotas košās krāsās, tādējādi skatītājos radīja dzīvespriecīgu noskaņojumu.

Tāpat pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja piedalīties ne tikai vairākās viktorīnās, kurās bija jautājumi par Kanādas kultūru, Jelgavas pili un franču impresionismu, bet arī gastronomijas konkursā. Zinošākie un veiksmīgākie dalībnieki saņēma sertifikātus un balvas. Svētku izskaņā ikvienam bija iespēja aprunāties un fotografēties ar ārvalstu viesiem.

Par muzikāliem un izklaidējošiem priekšnesumiem visu pasākuma laiku rūpējās Jelgavas Mūzikas vidusskolas un Bērnu un jauniešu mūzikas kluba audzēkņi, kā arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēni ar dziesmu franču valodā kamerkora sniegumā.

Frankofonija ir starptautiska valstu kopiena, kurā apvienojušās valstis, kurās franču valoda ir valsts valoda vai to lieto nozīmīga daļa valsts iedzīvotāju, vai arī franču valoda un kultūra ir atstājusi ievērojamas pēdas vietējā kultūrā. Vārds frankofonija parādījās pirmo reizi 1880. gadā. Franču ģeogrāfi to izmantoja, lai zem viena nosaukuma apvienotu visas frančvalodīgās valstis. Šodienas organizācija izveidojās 1970. gadā. Sākotnēji tā bija neliela frančvalodīgo ziemeļu valstu kopiena, bet gadu gaitā šī organizācija pārauga globālā kopienā, kuras dalībvalstis sadarbojas dažādos virzienos, piemēram, kultūrā, zinātnē, tiesību zinātnē, ekonomikā un miera nodrošināšanā.