Tuvojas noslēgumam pētījums par Latvijas ezeros iegūtā sapropeļa izmantošanas iespējām augkopībā un lopkopībā

Sapropelis ir plaši izplatīts Latvijas zemes dzīļu resurss, kas ir veidojies no ūdensaugu un citu dzīvo organismu atliekām kopā ar minerāldaļiņām un ir sastopams lielākajā daļā Latvijas ezeru. Tas tiek plaši izmantots lauksaimniecības nozarēs augu mēslošanai un lopbarības piedevām. Taču līdz šim sapropeļa ieguve un izmantošana rūpnieciskos apjomos Latvijā nav bijusi veiksmīga, jo nav izdevies atrast ekonomiski pamatotus tā ieguves un dehidratēšanas risinājumus. Esošā dehidratēšanas tehnoloģija sapropeļa ieguvē rada piesārņojumu vidē, kā arī ir nepieciešamas lielas investīcijas lagūnu izbūvei, un dehidratācijas process ir ilgs. Līdz ar to projekta mērķis ir izpētīt un izstrādāt energoefektīvas un ekonomiski pamatotas sapropeļa ieguves (dehidratēšanas) tehnoloģijas Latvijas apstākļos un izvērtēt sapropeļa kā bioloģiski aktīvas piedevas un augsnes mēslošanas līdzekļa izmantošanas piemērotību lauksaimniecības nozarēs.

Jau iepriekš LBTU mājaslapā vēstīts par sapropeļa potenciālu, tādējādi pētnieki turpina aizsākto darbu un līdz šim veikuši vairākus uzdevumus par sapropeļa kā augsnes ielabotāja gan dārzkopībā, iesaistot Z/S Stādu audzētavu "Dimzas" un SIA "Zemgales dārzi", gan laukaugu audzēšanā bioloģiskajā lauksaimniecībā sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centru.

Izmēģinājums par sapropeļa izmantošanu kā mēslošanas līdzekli un augsnes fizikālo un ķīmisko īpašību ielabotāju segtajās platībās noris jau kopš 2019. gada maija. Kā atklāj "Dimzas" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, izmēģinājumam izvēlēts atšķirīgs augu sortiments - Ķīnas citronliāna Chisandra chinensis L. (ārstniecības augs), parastā raudene Origanum vulgare L. (garšaugs, ārstniecības augs), smaržīgais citronmārsils Thymus x citriodorus ‘Limone’ (dekoratīvs augs, garšaugs), Ponta vērmele Artemisia pontica L. (ārstniecības augs), kā arī dārza jeb lielogu zemenes Fragaria x ananassa šķirne ‘Dukats’ un ’Sjurpriz Oļimpiadi’ (augļaugs) - tādējādi aptverot lielākās dārzkopības apakšnozares – augļkopību, dārzkopību un daiļdārzkopību.

"Pētījuma laika tika noteikta sapropeļa ietekme uz augu attīstību substrātā, kura sastāvā 10%, 20% un 30% apmērā bija iejaukts dabīgi dehidratēts (atūdeņots) sapropelis, kas tika salīdzināts ar augu attīstību substrātā bez sapropeļa piemaisījuma," informē LBTU pētniece Līga Proškina.

Izmēģinājuma kultivēšanas vides galvenās ķīmiskās īpašības – minerālaugsne (higroskopiskais mirums sausnē -97,67%, K2O, mg kg-1 sausnē - 69,05, P2O5, mg kg-1 sausnē - 101,98, OV saturs sausnē - 6,46%, pH KCl - 6,35 un kopslāpeklis - 0,26%) un sapropelis (higroskopiskais mirums sausnē - 84,56%, K2O, mg kg-1 sausnē - 230,70, P2O5, mg kg-1 sausnē - 85,99, OV saturs sausnē - 60,43%, pH KCl - 5,45 un kopslāpeklis - 2,78%).

Pētnieki skaidro: "Dažāda sapropeļa koncentrācija substrātā triju gadu griezumā atšķirīgi ietekmēja augu produktīvo veģetatīvo attīstību. Apkopojot iegūto informāciju, secinājām, ka substrātā ar sapropeli, augu veģetatīvā attīstība bija produktīvāka. Trijos pētījuma gados Ponta vērmelēm rezultāts bija nemainīgs – 30% variantā, tāpat arī smaržīgam citronmārsilam – 20% variantā. Savukārt Ķīnas citronliānai - 2020. gadā variantā ar 10% sapropeļa piejaukumu, 2021. gadā un 2022. gadā – ar 20% sapropeļa piejaukumu, Parastai raudenei – 2020. gadā 30% variantā, 2021. gadā un 2022. gadā 20% variantā, dārza zemenēm ‘Dukat’ – 2020. gadā un 2022. gadā produktīvākā veģetatīvā augšana 30% variantā un 2021. gadā – 20% variantā un dārza zemenēm ‘Sjurpriz Oļimpiadi’ 2020. gadā – 10 % variantā, bet 2021. un 2022. gadā – 20% variantā."

Kā rāda pētījuma novērojumi, tad gandrīz visu sugu augi, izņemot Ponta vērmeli, kas visā periodā visproduktīvākos rezultātus uzrāda substrātā ar 30% sapropeli, visproduktīvāk trīs gadu periodā auguši substrātā ar 20% sapropeļa piejaukumu. Jānorāda, ka substrātā ar sapropeļa piejaukumu novērots arī vismazākais izkritušo augu skaits.

"Sapropeļa koncentrācija augsnē ietekmē arī bioķīmiskā satura rādītājus augos. Svaigu Ķīnas citronliānu lapās bioķīmiskie rādītāji (C vitamīna, kopējo fenolu, flavonoīdu, tanīnu satura, kā arī antioksidatīvā aktivitāte) ir būtiski augstāki, salīdzinot ar pārējiem testētajiem augiem. Tas atspoguļo citronliānu bioķīmisko augstvērtību. Tāpēc pētījumā pievērsām īpašu uzmanību tieši ārstnieciskajiem augiem. Ķīnas citronliānu lapās substrātā ar 20% un 30% sapropeļa piejaukumu bija augstākie bioķīmiskie rādītāji C vitamīna un kopējo flavonoīdu saturā, kā arī antioksidatīvā aktivitātē. Savukārt kopējie fenoli un tanīna saturs augos visaugstākais tika konstatēts kontroles variantā, bez sapropeļa piemaisījuma substrātā," papildina LBTU pētniece L. Proškina. 

Projekta īstenošanā iesaistīti deviņi sadarbības partneri – zinātnisko institūciju, lauksaimniecības primārās ražošanas sfēras uzņēmumu un to pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta vadošais partneris ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, projektā iesaistītas ir vairākas struktūrvienības - Lauksaimniecības fakultāte un Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte, kā arī Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorija. Projekta partneri ir AREI Priekuļu pētniecības centrs, SIA "Ainava GG", SIA "Ogres piens", SIA "Dagdas Aita", SIA Stādu audzētava "Dimzas", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) un Stādu audzētāju biedrība. Projekta īstenošanas laiks –  no 2018. gada maija līdz 2023. gada 2. maijam.

Projekts "Inovatīvas dehidratācijas tehnoloģijas pielietojuma izpēte sapropeļa ieguvē, uz sapropeļa bāzes veidotu produktu izmantošanas iespējas augkopībā un lopkopībā" (Nr. 18-00-A01612-000010) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam pasākuma "Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai" ietvaros.

Raksta fotogrāfijai ir ilustratīva nozīme