Pētnieki attīstīs Eiropas lauku teritoriju potenciālu bioekonomikas apritei
Bioekonomika ir viena no Latvijas, Eiropas un pasaules attīstības iespējām ceļā uz ilgtspējīgāku un efektīvāku dabas resursu izmantošanu. Lai izveidotu pārejas sistēmu uz atjaunojošu un iekļaujošu aprites bioekonomiku, kā arī bioloģisku risinājumu ieviešanu lauku apvidus saimniecībās, pētnieki Jelgavā ar sadarbības partneriem iesaistījušies BioRural projektā. Tā mērķis ir novērst plaisu starp pieejamajām bioinovācijām un Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi.
Kā informē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošais pētnieks Aleksejs Nipers: "Esam aizvadījuši projekta atklāšanas sanāksmi Atēnās, kur tikās 14 valstu 19 zinātnieki, kuri turpmākos trīs gadus meklēs risinājumus esošajai situācijai. Mēs veicināsim savstarpējo zināšanu apmaiņu un pētīsim uzņēmējdarbības iespējas lauku attīstībai, kā arī dalīsimies ar labās prakses un ieviesīsim tos lauku teritoriju saimniecībās."
Eiropas laukiem nepieciešama paradigmas maiņa
Digitalizācija un viedierīces ir pārņēmušas daļu sabiedrības, kā arī viņu ikdienas dzīvi, tomēr attālākie lauku reģioni joprojām nespēj izmantot šīs inovatīvās tehnoloģijas. Pētījumi liecina, ka pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētu centriem, līdz ar to pašreizējais demogrāfiskais sadalījums ir diezgan nevienlīdzīgs - lauku apvidu apdzīvo 30% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, lai gan tie veido vairāk nekā 80 % no ES teritorijas.
ES ekonomika lielā mērā ir atkarīga no lineārās ražošanas sistēmas, neatjaunojamiem resursiem un materiāliem. Neraugoties uz neskaitāmajiem mēģinājumiem mazināt šo atkarību, piemēram, 2018. gadā ES valstis saražoja 61,8 miljonus tonnu plastmasas. Lineārās ekonomikas ietekme apvienojumā ar plašu urbanizāciju ir radījusi jaunus izaicinājumus cilvēkiem lauku apvidos - lielāks nabadzības risks, ierobežota piekļuve pamatpakalpojumiem, infrastruktūrai un zemāks izglītības līmenis salīdzinājumā ar citiem ES apgabaliem, kā arī vidējais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju lauku reģionos sasniedz tikai 75% no ES vidējā rādītāja.
"BioRural konsorcija ekspertu komanda iesaka risināt šīs ekonomiskās, demogrāfiskās un ar klimatu saistītās problēmas, izstrādājot efektīvu pārejas sistēmu, integrējot iekļaujošus risinājumus, kas dos pozitīvu ietekmi visiem Eiropas lauku apgabaliem," stāsta A. Nipers.
Radīt pozitīvu ietekmi
Apņemoties panākt pāreju uz aprites bioekonomiku, jaunuzsāktais projekts atbalsta iekļaujošu biorisinājumu ieviešanu Eiropas lauku teritorijās, veicinot informētību un palielinot vērtību šajās teritorijās. Izvērtējot Eiropas lauku bioekonomikas pašreizējo sniegumu un šķēršļus, kas ietekmē inovāciju izmantošanu ikdienā, ir pamats, lai nodrošinātu un uzlabotu sadarbību starp vairākiem galvenajiem bioekonomikas ķēdes dalībniekiem, sākot ar lauksaimniekiem, zvejniekiem, mežsaimniekiem, lauku iedzīvotājiem, novatoriem un beidzot ar plašākām grupām, piemēram, privāto sektoru, politikas veidotājiem, pašvaldībām, NVO, izglītības iestādēm un mācību centriem.
Par projektā veicamajiem uzdevumiem informē A. Nipers: "Projekta īstenošanas laikā tiks organizēti izglītojoši semināri un nodrošināta zināšanu pārnese iesaistītajām personām. Katram no viņiem tiks panākts pielāgots un neatkarīgs atbalsts, sākot ar konsultācijām līdz pat mentoringam. Tas ne tikai parādīs neskaitāmās iespējamas lauku teritorijās, bet arī radīs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli, kas spēs paātrināt saražoto produktu un pakalpojumu attīstību, kā arī bioloģisko risinājumu ienākšanu Eiropas tirgū."
Līdz šim jau veiksmīgi realizēti astoņi nozīmīgi projekti, kā piemēram, Polijā ieviesa Zivju labturības sertifikātu ilgtspējīgai vietējai akvakultūrai ("Zivju labturība"), savukārt "Staramaki" Grieķijā ražo bioloģiskos salmiņus no vietējās kviešu audzēšanas blakusprodukta, vienlaikus ražojot arī bioloģisko mēslojumu no vietējo kafejnīcu izlietotajiem kafijas biezumiem un salmiņu ražošanas atlikumiem, nodrošinot alternatīvu risinājumu vienreizējai plastmasas salmiņu izmantošanai un reizē cīnoties ar augsto bezdarba līmeni lauku apvidū.
BioRural vērsts uz to, lai attīstītu Eiropas lauku apvidu potenciālu aprites bioekonomikas virzienā, izveidojot ES tīklu. Lai sasniegtu šo mērķi, pētniecības un tehnoloģiju centrs "Hellas Certh" būs visu iesaistīto pušu tikšanās vieta, sākot ar zvejniekiem un beidzot ar vietējām pašvaldībām.
Kā norāda projekta koordinators Dr. Thanos Balafoutis: “Mūsu misija ir palīdzēt cilvēkiem domāt lokāli un rīkoties globāli, izmantojot uz bio bāzes balstītus risinājumus, kam būs pozitīva un noturīga ietekme uz planētu. Mūsu uzmanības centrā ir vides aizsardzība, bet galvenokārt - sabiedrība. Mēs ar nepacietību gaidām iespēju uzlabot dzīvi attālākos lauku apvidos."
Projekts tiek istenots "HORIZON-CL6-2021-CIRCBIO-01-08: iekļaujošu maza mēroga biorisinājumu integrēšana Eiropas lauku apvidos" ietvaros un tā kopējais finansējums ir apmēram 3 miljoni eiro, ko finansē Eiropas Savienība. Projektā īstenošana paredzēta no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam. Projektā piedalās 19 partneri no 14 Eiropas valstīm.
