Aicinājums rast atbalstu valsts dibinātajām augstskolām energoresursu cenu krīzes apstākļos

LUA vēlas vērst uzmanību, ka arī  universitātes, tāpat kā visas juridiskas personas, šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu izdevumu pieaugumu. Atbilstoši Augstskolu likuma prasībām, universitātēm ir jānodrošina augstākā izglītība un zinātniskā pētniecība valstī,  vienlaikus pašu nopelnītā finansējuma ietvaros jāsedz apsaimniekošanas un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas.

Universitātes plāno veikt iespējamos energoresursu taupīšanas pasākumus, bet to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms ir nesamērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēs nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu.

Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) kopējais elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu apjoms 2021. gadā bija 1 314 894 EUR ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet 2023. gada prognoze liecina, ka kopējās RSU siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas pieaugs līdz 4 548 995 EUR ar PVN gadā.  Līdz ar to RSU izmaksas par siltumenerģiju un elektroenerģiju 2023. gadā būs par 346% lielākas nekā 2021. gadā.

Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) kopējais elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu apjoms 2021. gadā bija 2 670 075,81 EUR ar PVN, savukārt 2023. gada prognoze liecina par izdevumiem 8 161 987,98 EUR ar PVN apmērā. Tātad RTU izdevumu apjoms par elektroenerģiju un siltumenerģiju saskaņā ar prognozēm 2023. gadā būs par 306% lielāks nekā 2021. gadā. Energoresursu cenu pieauguma dēļ, plānojot 2022. gada budžetu, RTU vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu palielināt dotācijas apmēru, jo esošais apjoms nesedz faktiskos RTU energoresursu patēriņa izdevumus, bet RTU lūgums neguva ministrijas atbalstu.

Latvijas Universitātes (LU) elektroenerģijas un siltumenerģijas izdevumu pieaugums (neieskaitot padotības un pārraudzības iestādes un kapitālsabiedrības) atbilstoši optimistiskajam scenārijam prognozēts no 2 560 053 EUR ar PVN 2021. gadā līdz 7 659 791 EUR ar PVN 2023. gadā, kas nozīmē 299% pieaugumu.

Liepājas Universitātes (LiepU) energoresursu (elektroenerģijas un siltumenerģijas) izdevumu apjoms 2021. gadā bija 70 558,45 EUR ar PVN, bet 2023. gadā prognozējamais izdevumu apjoms ir 190 469,81 EUR ar PVN, tātad sagaidāms 270% pieaugums.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) kopējie izdevumi par elektroenerģiju un siltumenerģiju 2021. gadā bija 1 712 766 EUR ar PVN, 2023. gada prognoze – 4 563 206 EUR ar PVN, tātad 266% pieaugums.

Daugavpils Universitātes  (DU) 2021. gada siltumenerģijas izdevumu apjoms 2021. gadā sastādīja 111632,00 EUR ar PVN, bet prognozējamie siltumenerģijas izdevumi līdz 2022. gada beigām sastādīs jau 334884,00 EUR ar PVN. Tātad DU gadījumā siltumenerģijas izdevumu pieaugums 2022. gada beigās salīdzinājumā ar 2021. gadu sastādīs 300%.

Universitātes ar dažādām tehnoloģiskām un laboratoriju iekārtām, automatizētām robotu sistēmām un citu tehnisko aprīkojumu studiju un zinātniskās pētniecības nodrošināšanai faktiski ir pielīdzināmas energoietilpīga uzņēmuma definīcijai. Diemžēl, ņemot vērā prognozes, universitātes būs spiestas izvērtēt iespēju būtiski ierobežot infrastruktūras izmantošanu – pārtraukt zinātniskā darba veikšanu laboratorijās, pārtraukt studiju un darba nodrošināšanu klātienē.

Zinātņu universitātes ir ievērojamu Latvijas un starptautisku zinātnes projektu īstenotājas ar strikti noteiktiem uzdevumiem un termiņiem. Universitātēm ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt zinātņietilpīgo iekārtu darbības nepārtrauktību un stabilitāti, pretējā gadījumā ir apdraudēta veiksmīga dalība minētājos projektos, vienlaikus radot arī lielus neattiecināmo izmaksu riskus. Minētie ierobežojumi bojās energoietilpīgo zinātnes infrastruktūru, ietekmēs spēju nodrošināt citu zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildi, kā arī var radīt negatīvu ietekmi uz studiju un darba kvalitāti.

LUA vērš uzmanību, ka atbilstoši Finanšu ministrijas publicētajai informācijai[1] cenu līmenis precēm un pakalpojumiem mēneša griezumā nepārtraukti ir audzis kopš 2021. gada janvāra jeb 19 mēnešus pēc kārtas, un inflācija turpina pieaugt.

Līdzīgi kā Covid-19 krīzes apstākļos, arī šobrīd uz universitātēm neattiecas nedz likumā “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā” paredzētais atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, kurus ietekmējis tostarp cenu pieaugums, nedz arī  “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” (atbalsta saņēmēju lokā netika iekļautas valsts iestādes, kā arī valsts dibinātās augstskolas, kuras ir iekļautas Uzņēmumu reģistra publisko personu sarakstā, kas nozīmē nevienlīdzīgu situāciju, salīdzinot ar citām privātajām augstskolām un citām izglītības iestādēm ar komercsabiedrības juridisko formu, kuras arī sniedz izglītības pakalpojumu).

Universitātēm sadarbībā ar valdību, protams, jāmeklē ilgtermiņa risinājumi, taču šajā apkures sezonā nepieciešams tūlītējs finansiāls atbalsts. Pretējā gadījumā universitātes būs spiestas ievērojami ierobežot un pat apstādināt daudzu būtisku procesu norisi kopumā (piemēram, atteikties no klātienes darba). Studiju procesa kvalitāti negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, bet tālākie apgrūtinājumi energoresursu cenu krīzes apstākļos studiju procesa norisi var neatgriezeniski iedragāt. Savukārt zinātniekiem jāsaglabā iespēju turpināt veikt klātienes zinātniski pētniecisko darbu. LUA vērš uzmanību, ka gadījumā, ja universitātes nespēs segt savus izdevumus, pastāv risks atgriezties 2008. gada krīzes apstākļos, kad universitātes bija spiestas samazināt darbinieku atalgojumu un veikt štatu samazināšanu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, LUA lūdz rosināt iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā izdevumu pieauguma kompensēšanai vai iniciēt likumdevēju rast valsts dibinātajām augstskolām cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai, piemēram, izveidot atbalsta programmu specifiski valsts dibinātām augstskolām, lai tām būtu iespēja turpināt nodrošināt kvalitatīvu studiju un zinātnes procesa norisi.