Piedāvā risinājumus bijušo industriālo teritoriju atjaunošanai
Industriālais mantojums, ko atstājušas iepriekšējās paaudzes, var būt ļoti daudzveidīgs. Tas var stiprināt vietas atpazīstamību un identitāti, bet var arī parādīties pilsētas ainavā kā bīstamas, pamestas un piesārņotas teritorijas. Lai veicinātu šādu vietu turpmāku izmantošanu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieki ir sagatavojuši vadlīnijas degradēto teritoriju atjaunošanai, kas apkopotas grāmatā “Degradēto teritoriju remediācija. Izpēte. Plānošana. Izmantošana”. Tā izdota Interreg Latvija-Lietuva pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 projekta “Innovative brownfield regeneration for sustainable development of cross-border regions” (BrownReg, LLI-325) ietvaros, kuram novembrī Jelgavā aizvadīts noslēguma seminārs.
Kā viens no raksturīgākajiem industriālajiem mantojumiem Baltijas valstīs ir padomju perioda mantojums, jo tieši šajā laikā notika plaši industrializācijas procesi. Tomēr pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas, samazinoties ražošanas apjomiem, vairākas industriālās zonas kļuvušas par pamestām teritorijām ar augstu vides piesārņojumu – ražošanas ēku drupām, augsnes piesārņojumu ar ķimikālijām u.c. produktiem. Kā atklāj LLU pētnieku grupa, gandrīz vienmēr šīm teritorijām ir būtisks potenciāls kļūt par nozīmīgiem publiskās vai publiskās/privātās ārtelpas elementiem – parkiem, biroju vai dzīvojamās apbūves, jaunām industriālajām teritorijām, multifunkcionāla rakstura teritorijām u.c.
Lai Latvijā ieviestu un popularizētu jaunu pieredzi inovatīvai, uz vietējiem apstākļiem balstītai un videi draudzīgai degradēto teritoriju revitalizācijai, 2018. gadā LLU sadarbojoties ar Ludzas (Latvija), Kupišķu un Ignalinas (Lietuva) pašvaldībām sāka kopīga projekta “Innovative brownfield regeneration for sustainable development of cross-border regions” īstenošanu.
“Vadlīniju sagatavošanai padziļināti studējām degradēto teritoriju problemātiku, to revitalizācijas un turpmākas izmantošanas iespējas, piedalījāmies pieredzes apmaiņas un izglītojošā braucienā uz Poliju un Vāciju, kur iepazināmies ar vairākiem bijušo ražošanas un tās infrastruktūras teritoriju revitalizācijas piemēriem. Turklāt pašvaldību izvēlētajās pilotteritorijās veicām degradēto teritoriju remediācijas pasākumus, noorganizējām un vadījām vairākus tematiskos seminārus kā Latvijā, tā arī Lietuvā,” par pētnieku darbu stāsta projekta vadītāja, LLU profesore Daiga Skujāne.
Viņa skaidro, ka projekta partneru pilotteritorijās Latvijā un Lietuvā tika izmantota fitoremediācijas metode piesārņotu augšņu attīrīšanai. Fitoremediācija ir augu un ar tiem saistīto mikroorganismu kompleksa izmantošana, lai mazinātu piesārņojuma koncentrāciju vai toksiskās sekas vidē. Tā ir salīdzinoši jauna tehnoloģija un tiek uzskatīta par rentablu, efektīvu, videi draudzīgu un uz saules enerģiju vērstu tehnoloģiju. Projekts ietvēris trīs degradētu teritoriju remediāciju Latvijas un Lietuvas pašvaldībās. Tās bija Kupišķu kādreizējās degvielas uzglabāšanas stacijas teritorija, Ignalinas kādreizējās degvielas uzglabāšanas stacijas teritorija un Ludzas kādreizējās linu fabrikas teritorija.
Katrā no objektiem veikta vides risku novērtēšana, ievākti un analizēti augsnes paraugi esošā piesārņojuma līmeņa identificēšanai, analizēta ainavas telpiskā struktūra un elementi, veikta veģetācijas izpēte un analīze. Atbilstoši izpētei veikti teritoriju attīrīšanas darbi no ēku un ceļu seguma drupām, citiem infrastruktūras objektiem, kuri netiek izmantoti un rada bīstamību. Turklāt atbilstoši teritorijās konstatētajam piesārņojumam meklētas piemērotākās bioremediācijas pieejas un izveidotas pilotteritorijas fitoremediācijas procesa izpētei reālā situācijā.
“Lai atjaunotu pilotteritorijas, universitātē izaudzējām fitoremediācijai paredzētos augus, kas pēc tam tajās tika iestādīti un veiks fitoremediāciju augsnes attīrīšanai no konkrētajām piesārņojuma izpētē konstatētajām vielām. Projekta ietvaros veicām piesārņojuma monitoringu pilotteritorijās pirms augu stādīšanas un pēc trīs mēnešiem, taču piesārņojuma monitorings tiks turpināts arī pēc projekta īstenošanas,” skaidro D. Skujāne.
Grāmatā – vadlīnijās “Degradēto teritoriju remediācija. Izpēte. Plānošana. Izmantošana” apkopotas gan teorētiskas atziņas, gan projektā ietvaros apgūtā praktiskā pieredze. Vadlīniju izdevums ļaus labāk izprast degradēto teritoriju problemātiku un iespējas, un tas būs noderīgs gan kā izglītojošs, gan kā praktisks informatīvs materiāls studentiem, nozares praktiķiem, teritoriju plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās un citās atbildīgajās valsts iestādēs.
Šobrīd grāmata pieejama lasīšanai LLU Fundamentālajā bibliotēkā (Lielā iela 2, Jelgava) un Vides un būvzinātņu fakultātes Informācijas centrā (Akadēmijas iela 19, Jelgavā). Taču plānots turpmāko mēnešu laikā publicēt tās elektronisko versiju trīs valodās – latviešu, angļu un lietuviešu.
Projektu vadīja LLU Vides un būvzinātņu fakultātes (VBF) dekāne, profesore, vadošā pētniece Dr.arch. D. Skujāne. Tajā iesaistījās vairāku VBF fakultātes katedru (Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra, Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra un Vides un ūdenssaimniecības katedra) un citu LLU fakultāšu (Meža fakultāte, Lauksaimniecības fakultāte) mācībspēki un pētnieki, kā arī Ludzas, Kupišķu un Ignalinas pašvaldību pārstāvji.
Turklāt projekta aktivitātēs aktīvi iesaistījās studenti gan no LLU, gan arī Lietuvas divām augstskolām: augu stādīšanā pilotteritorijās, kā arī semināros, kuros izteica savus viedokļus un piedāvāja risinājumus degradēto teritoriju turpmākai attīstībai.
