Lepojamies! Būvindustrijas lielās balvas laureāti – divi LLU maģistri
Šogad jau septīto gadu tika pasniegts augstākais būvniecības nozares apbalvojums “Būvindustrijas lielā balva”, kurā sumināti nozares labākie pārstāvji vairākās nominācijās. Tostarp nominācijā “Gada students” par laureātiem kļuva divi LLU Vides un būvzinātņu fakultātes jaunie maģistri Edvīns Grants un Sintija Neščadima.
Būvindustrijas lielās balvas nominācija “Gada students” 2019. gadā tika izveidota pirmo reizi un uz to var pretendēt būvniecības nozares studenti par izcili izstrādātiem maģistra darbiem. Pirmajā reizē augstajam titulam bija pieteikti seši izcilākie absolventi no LLU un Rīgas Tehniskās universitātes, no kuriem Būvindustrijas lielās balvas vērtētāji šogad kā vislabākos atzina divus LLU maģistrus Edvīnu Grantu un Sintiju Neščadimu un piešķīra viņiem titulu “Gada students” un naudas balvu. Vērtētāji atzina, ka pēc tikšanās ar pretendentiem bija grūti izvēlēties vienu labāko, tādēļ titulu un balvu saņem divi.
Sintija Neščadima konkursā piedalījās ar maģistra darbu “Statiskās zondēšanas un plakanā dilatometra ģeotehnisko izpētes metožu salīdzinājums”, kura zinātniskais vadītājs ir asociētais profesors (Emeritus) Guntis Andersons, un pēc aizstāvēšanas darbs ieguvis izcilu vērtējumu.
Sintijas Neščadimas maģistra darbā rūpīgi izstudēti ģeotehnisko lauka darbu saturs, metodes un tehniskie līdzekļi. Īpaši jāatzīmē vairāk pielietojamo metožu apraksts un analīze. Mūsdienās paralēli statiskās zondēšanas metodei sākts pielietot (Latvijā kopš 2017.g.) arī t.s. plakanā dilatometra testa metodi. Maģistra darbā aprakstīti reālu grunts pārbaužu dati, kur izmantotas minētās metodes un dots to kritisks vērtējums. Pētījums ļauj izdarīt secinājumus par drošākas metodes izvēli atbilstoši grunšu daudzveidībai. Ar konkrētiem grunts raksturlielumu salīdzināšanas piemēriem ir pamatots, kāpēc mālainās gruntīs un gruntīs ar organiku piemērotāka ir dilatometra testa metode, bet smilts gruntīs -statiskās zondēšanas metode. Kopumā pētījums neapšaubāmi ir nozīmīgs gan jaunās mūsdienīgas metodes popularizēšanai Latvijā, gan grunts izpētes datu augstākas ticamības sasniegšanai. Darba rezultātus varēs izmantot arī ģeotehnikas speciālisti, izvēloties drošāko ģeotēhniskās izpētes metodi sarežgītos ģeoloģiskos apstākļos.
Turklāt par zinātniskā darba rezultātiem maģistrante ir ziņojusi arī 14. Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Students on Their Way to Science”.
Savukārt Edvīns Grants konkursā piedalījās ar maģistra darbu “Koka ēku ugunsdrošības risinājumi un modelēšana – pirmsskolas izglītības iestādes evakuācija”, kura zinātniskie vadītāji ir asociētais profesors Edgars Bukšāns un asociētais profesors (Emeritus) Andris Šteinerts.
Edvīna Granta maģistra darbs veltīts aktuālai un mūsdienīgai tēmai – atspēkot skepsi par koka konstrukcijas ēku ugunsnedrošību un Latvijas būvnormatīvos dažkārt ietverto ierobežojumu nepamatotību. Darba mērķis - analizēt Latvijā aktuālo normatīvo vidi ugunsaizsardzības jomā gan atsevišķi koka konstrukcijas ēkām, gan apbūvē kopumā, kā arī izstrādāt evakuācijas modeli iespējamo ugunsgrēka scenāriju analīzei. Izvirzīto mērķu sasniegšanai autors analizējis un salīdzinājis Latvijas un dažu Eiropas Savienības Dalībvalstu izvirzītās normatīvās prasības koka konstrukciju ēku projektēšanā un šādu ēku būvniecībā. Kā piemērs un ilustrācija koka konstrukcijas publiska rakstura ēkas ugunsdrošas ekspluatācijas nodrošināšanā pētījuma ietvaros izstrādāta pirmsskolas izglītības iestādes evakuācijas simulācijas modelēšana.
No veikto pētījumu rezultātiem izrietošie priekšlikumi galvenokārt attiecas uz nepilnību novēršanu Latvijas būvnormatīvā LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība” un ugunsdrošības situācijas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā konstatēti būtiski fakti par pretrunām Latvijas ugunsdrošības normatīvā regulējumā un neatbilstību Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Edvīna Granta maģistra darbs ir neliels, bet būtisks ieguldījums koka konstrukcijas ēku ugunsaizsardzības problēmu risināšanā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā.
Abi Būvindustrijas lielās balvas laureāti ir LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Būvniecība” jaunie absolventi.
Apbalvojuma organizatori informē, ka studentu pieteikumi Būvindustrijas lielajai balvai tiks gaidīti arī nākamajā gadā, jo šogad iedibināto tradīciju paredzēts turpināt.
“Būvindustrijas lielā balva 2019” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „KNAUF”, SIA “PERI”, SIA “PAROC”, AS “SKONTO GROUP”, SIA “THERMOWHITE BALTIC”, SIA “VELUX Latvia”, SIA “STIKLA SERVISS”, kā arī atbalstītājiem: SIA “RERE GRUPA”, SIA „SAKRET”, „RAMIRENT BALTIC” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “TENAX PANEL”, un mediju partneriem: building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”, “Laiks Mājai”.
Foto autors: Māris Lazdāns.
