Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu
CREA, Itālija; AU-FOOD, Dānija; AU-BIOS, Dānija; LUKE, Somija; UEF, Somija; INAGRO, Beļģija; ILVO, Beļģija; UPM, Spānija; CAR, Spānija; LBI, Nīderlande; WUR, Nīderlande
Ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešana dārzkopībā kļūst arvien aktuālāka tieši mainīga klimata kontekstā. Viens no risinājumiem ir videi draudzīgas tehnoloģijas, ko var nodrošināt izmantojot augu savstarpējās iedarbības un ietekmi uz agro-eko sistēmu. Jauktie stādījumi ir veids kā nodrošināt vairāku ilgtspējības kritēriju izpildi – nodrošināta bioloģiskā daudzveidība agro-ekositēmā, paaugstināta augsnes izmantošanas efektivitāte, palielināta C piesaiste, uzlabota augsnes auglība, mazināts pesticīdu lietojums. Jauktie stādījumi ir perspektīvs tehnoloģisks risinājums gan bioloģiskajā, gan integrētajā saimniekošanā. Lai izprastu un pierādītu jaukto stādījumu efektivitāti, Dārzkopības institūts jau otro veģetācijas sezonu realizē ERA-Net projektu “Strip-cropping and recycling of waste for biodiverse and resoURce-Efficient intensive VEGetable production” (SureVeg) sadarbībā ar 11 citu Eiropas valstu zinātniskajām institūcijām COREorganic Plus programmas ietvarā. Projekta mērķis ir uzlabot agroekosistēmas buferspēju, elastību, ilgtspēju un vietējas izcelsmes barības vielu cirkulāru izmantošanu, kā arī oglekļa piesaisti augsnē.
2019. gada ražas rezultāti gan kāpostiem, gan cūku pupām ir ļoti labi – tie skaidri norāda sleju efektivitāti ražības nozīmīgā palielināšanā konkrēto augu kombinācijā. Augstākā kāpostu raža - 51.33 t ha-1 iegūta vienlaidu stādījumā digestāta variantā, bet būtiski neatšķīrās arī kūtsmēslu varianta raža (49.22 t ha-1). Sleju stādījumā augstākā raža iegūta arī digestāta pamatmēslojuma variantā – 39.47 t ha-1, kas, pārrēķinot uz pilnu ha, ir 78.94 t ha-1. Izmēģinājumā netika konstatētas būtiskas atšķirības starp izmēģinājuma variantiem augsnes aktivitātē, bet novērota tendence, ka sleju stādījums un pupu vienlaidu stādījums uzlabo augsnes mikrobioloģiskos procesus un līdz ar to arī augsnes bioloģisko aktivitāti. Izvērtējot LER, secināts, ka visefektīvāk sleju stādījumi sevi attaisnojuši digestāta un kūtsmēslu pamatmēslojuma variantā, kur abu kultūraugu ražas ieguvei vienlaidu stādījumā būtu nepieciešama zemes platība 146 un 144% apmērā no sleju stādījuma. Kopumā redzams, ka sleju stādījumi ir efektīvāks zemes platības izmantošanas veids, nekā vienlaidu stādījumi konkrēto augu gadījumā. Apkopojot 2019. gada rezultātus, skaidri redzams, ka sleju stādījumi ir perspektīvs risinājums ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanā un dārzeņu ražas ieguvē. Izmēģinājums jāatkārto 2020. gadā pieņēmumu apstiprināšanai.
Projekts tiek finansēts no H2020 ERA-net, CORE Organic fonda, Eiropas komisijas un LR Zemkopības ministrijas līdzfinansējuma.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Projektā ir plānotas sekojošas aktivitātes:
1) ierīkot jauktos dārzeņu stādījumu izmēģinājumus dažādās Eiropas valstīs;
2) pārbaudīt dažādu pārstrādātu augu izcelsmes mēslošanas līdzekļu un augsnes ielabotāju lietderību bioloģiskajā dārzeņu audzēšanā;
3) izstrādāt augsto tehnoloģiju iekārtas jaukto stādījumu kopšanai.
16 000.00