Bioķīmiskā un ķīmiskā skābekļa patēriņa novērtējums pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē (P10)
Novērtēt bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP5) un ķīmiskā skābekļa patēriņa (ĶSP) izmaiņas pēc ūdeņu attīrīšanas pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē zemnieku saimniecībā “Mežacīruļi”
- Veikt uzturēšanas darbus mākslīgās mitrzemes funkcionalitātes nodrošināšanai.
- Ievākt ūdeņu paraugus pirms ieplūdes un pēc izplūdes no mākslīgās mitrzemes 1 reizi mēnesī.
- Nogādāt ūdeņu paraugus laboratorijā BSP5 un ĶSP rādītāju noteikšanai.
- Izvērtēt mākslīgās mitrzemes darbības efektivitāti pētījumu periodā attiecībā uz organisko vielu mineralizēšanas procesu norisi, vadoties pēc BSP5 un ĶSP rādītājiem.
- Publicēt projekta rezultātus vismaz 3 zinātniskos rakstu krājumos un prezentēt rezultātus vismaz 3 zinātniskajās konferencēs.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Problēma Nr.1: Šobrīd nav praktisku vai zinātnisku pētījumu Latvijas apstākļos, kas pamatotu mākslīgo mitrzemju darbības efektivitāti attiecībā uz dažāda veida notekūdeņu attīrīšanu. Nav pierādījumu, ka organiskās vielas saturošus notekūdeņus var efektīvi attīrīt, izmantojot mākslīgās mitrzemes Latvijas klimatiskajos un hidroloģiskajos apstākļos.
Risinājums Nr.1: Pētījumu objekts z/s “Mežacīruļi”, ko paredzēts izmantot šī projekta pētījumam, uzrādījis ieplūstošajā lietus notekūdenī iespējamu augstu organisko vielu saturu, kas pēc sastāva varētu līdzināties sadzīves notekūdeņu sastāvam. Tā kā sadzīves notekūdeņu lielāko piesārņojošo vielu daļu veido tieši organiskās vielas (tipiskos sadzīves notekūdeņos ap 60%), tad projektā izvēlētie ūdens kvalitātes rādītāji BSP5 un ĶSP raksturos sadzīves notekūdeņu, kā arī vairumā gadījumu arī ražošanas notekūdeņu, attīrīšanas iespēju mākslīgajās mitrzemēs. Divi minētie rādītāji tiek limitēti attīrītiem notekūdeņiem pirms izplūdes dabā Padomes Direktīvā (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (91/271/EEK) un Ministru kabineta noteikumi Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”. Šī projekta rezultāti varētu sniegt pamatojumu, līdz šim Latvijā maz izplatītas, ekonomiskas, videi draudzīgas un energoresursus taupošas notekūdeņu attīrīšanas metodes ieviešanai praksē.
Problēma Nr.2: Latvijā nav aprobēta mākslīgo mitrzemju dimensionēšanas aprēķinu metodika. Ārvalstu literatūrā publicētas vairākas dimensionēšanas metodikas, kas balstītas uz BSP5 un ĶSP rādītāju samazinājumu atkarībā no mitrzemes šķērsgriezuma laukuma, filtrācijas koeficienta, u.c. rādītājiem.
Risinājums Nr.2: Projekta rezultāti tiks iekļauti Mg.sc.ing. Lindas Grinbergas promocijas darba “Fosfora un slāpekļa savienojumu un suspendēto vielu attīrīšana mākslīgajās mitrzemēs” nodaļā par mākslīgo mitrzemju darbības efektivitātes novērtējumu un ļaus pielāgot aprēķina metodiku sadzīves notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām.