Ziemas ķiploku audzēšanas modernizācija drošas ražas ieguvei bioloģiskajā saimniecībā

Pēdējos gados Latvijā pieaug interese par ķiploku komerciālu ražošanu un to audzēšanas tehnoloģijām. Diemžēl pēdējo piecu gadu vidējā raža (3.1 t/ha) bija ievērojami (3 līdz 8 reizes) zemāka par to kādu iegūst lielākās ķiploku ražotājvalstis, kā Ķīna, Ēģipte, Spānija u.c. Ziemas ķiploku audzēšanā Latvijā tradicionāli tiek izmantota tehnoloģija, kurā ķiploki (daiviņas) tiek stādīti rudenī (oktobrī/novembrī) laukā, kur tie iesakņojas, uzsāk augšanu (izveido saknes un nelielu asnu) un pārziemo. Pavasarī ķiploki uzsāk intensīvu veģetatīvo augšanu, ražu novāc jūlijā/augustā. Tā kā ķiploki ir ļoti jutīgi pret klimatiskajiem apstākļiem un augšanas vidi, nelabvēlīgi ziemošanas apstākļi var būtiski pasliktināt stādījuma kvalitāti. Tādēļ projektā izstrādāta inovatīva, kardināli atšķirīga ziemas ķiploku audzēšanas tehnoloģija, izslēdzot nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmi uz ķiploku attīstību ziemas periodā: ķiploku ziemošanas stadija (apsakņošanās) kontrolētā vidē - aukstuma kamerās, ķiploku dēstu izstādīšana laukā pavasarī kā konteinerstādus.

Projekta gaitā tika veikti izmēģinājumi optimālu augšanas apstākļu noteikšanai un augsnes agroķīmiskā izpēte, kā arī piemērota substrāta sastāva izstrāde kvalitatīvas ķiploku ražas ieguvei inovatīvās tehnoloģijas variantā. Rezultātā izstrādāta audzēšanas tehnoloģiskā shēma un ieteicamais substrāta sastāvs inovatīvajam audzēšanas tehnoloģiskajam risinājumam.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Partneru darbības un uzdevumi:

ZS “Lazdiņas Agro” uzdevumi projektā bija realizēt ķiploku audzēšanu praktiski saimniecībā, izstrādāt/pielāgot stādīšanas tehnoloģiskos agregātus savietojamus ar GPS, atrast optimālo sēklas materiāla ieguves veidu, izmantojot gaisa sīpoliņus, veikt projekta vadīšanu. Šie uzdevumi arī tika veikti praktiski veicot ķiploku audzēšanu gan kontroles variantā uz lauka, gan kontrolētos apstākļos kasetēs. Projekta vadītājs arī noorganizēja lauka dienu un veica regulāru projekta vadību.

ZS “Mazkūlīši” uzdevumi projektā bija saistīti ar materiālu nodrošināšanu projekta veikšanai – bioloģiski sertificēta mēslojuma, aukstuma kameras, kasešu un laistīšanas sistēmas nodrošinājums kontrolēto apstākļu varianta realizācijai. Šie uzdevumi tika veikti atbilstoši plānotajam.

Dārzkopības institūta uzdevumi bija realizēt ķiploku attīstības izpētes izmēģinājumus kontrolētās audzēšanas apstākļos, noteikt optimālos vides parametrus ķiploku attīstības posmu nodrošināšanai; noteikt optimālos kasešu izmērus un substrātu; salīdzināt ķiploku ražību un attīstību inovatīvajā un tradicionālajā audzēšanas tehnoloģijā. Šie uzdevumi tika veikti, izstrādāta ķiploku attīstības gaitas grafiskā shēma un noskaidroti optimālie audzēšanas apstākļi. Dārzkopības institūts nodrošināja arī zinātnisko rezultātu publicitāti.

LU Bioloģijas institūta uzdevumi projektā bija saistīti ar augsnes auglības izvērtējumu un korekcijas plāna izstrādi trīs dažādu priekšaugu audzēšanas variantos un izstrādāt optimālo substrāta sastāvu inovatīvajam audzēšanas variantam. Šie uzdevumi tika veikti, izvērtēts augsnes auglības stāvoklis un izstrādāta optimālā substrāta sastāva kombinācija. LU BI nodrošināja arī zinātnisko rezultātu publicitāti.

Secinājumi

1. Veicot ķiploku stādīšanu kasetēs, samitrinātā substrātā, un nodrošinot temperatūru no 4 līdz 7 oC robežās 50 dienas, ķiploku daivās uzsākoties augšanas procesam, iniciējas jaunu daivu aizmetņi, kas ir priekšnoteikums labas ražas ieguvei veģetācijas periodā, protams, nodrošinot atbilstošus agrotehnoloģiskos apstākļus pārējā veģetācijas periodā.
2. Ziemas ķiploku ziedneša attīstība ir cieši saistīta ar daivošanos – ziemas ķiploka augam, kurš nav atradies atbilstošos apstākļos, neattīstās ne normāli daivots sīpols, ne ziednesis.
3. Izmēģinājumā iekļauto šķirņu/klonu klāstā kā ražīgākā abos izmēģinājuma gados bija šķirne `Ļubaša`, kas arī labi ražoja inovatīvajā audzēšanas variantā.
4. 2018.-2019. g. rudenī veiktās augšņu agroķīmiskās analīzes pirms izmēģinājumu iekārtošanas liecināja par barības elementu satura un augsnes īpašību viendabību izmēģinājumos iekļauto lauku platībās, neskatoties uz atšķirīgiem priekšaugiem/zaļmēslojumiem atsevišķos lauka segmentos. Kopumā konstatēts, ka augsne piemērota ziemas ķiploku audzēšanai.
5. Atbilstoši augšņu ķīmisko analīžu rezultātiem pamatmēslojumā tika izvēlēts mēslošanas līdzeklis, kas piemērots bioloģiskajām saimniecībām - Physio Natur PKS 41, un satur 13% P2O5, 15% K2O, 13% SO3, 30% CaO, 2% MgO (P 5,6%, K 12,5%, S 5,2%, Ca 21,3%, Mg 1,2%). Pamatmēslojums iestrādāts 500 kg/ha (2018.g.) un 1000 kg/ha (2019.g.). Tomēr tas nav bijis pietiekams optimāla K satura nodrošināšanai ķiploku lapās, neatkarīgi no audzēšanas tehnoloģijas. Tādēļ ieteicams pielietot arī organiskus mēslošanas līdzekļus kā vermikompostu u.c. kompostus ar augstu K saturu. Papildus makroelementiem, šādu mēslošanas līdzekļu izmantošana bagātinās augsni arī ar mikroelementiem.
6. Augsnē iestrādātais zaļmēslojums (āboliņš, bišu amoliņš un griķi) kopā ar organiska, ilgstošas iedarbības slāpekļa mēslojumu, kas apstiprināts izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā (Fertil N 12,5 + C (40), 500 kg/ha) pielietošanu pavasarī, nodrošinājis optimālu N saturu augsnē un ķiploku lapās līdz ķiploku veģetācijas beigām.
7. Neatkarīgi no audzēšanas tehnoloģijas, pēc lapu diagnostikas kā galvenās minerālās barošanās problēmas konstatētas: K deficīts visas veģetācijas sezonas garumā un mikroelementu – Fe, Mn, Zn, Cu un B zema apgāde.
8. Lapu agroķīmisko analīžu rezultāti 2019.-2020.g. liecina, ka N, P, Fe un Mn, bet 2020.g. arī S un Zn, saturs lapās bija augstāks ķiplokiem, kas audzēti kontrolētos apstākļos. Tas parāda, ka inovatīvās tehnoloģijas izmantošana, kas izslēdz nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmi uz ķiploku attīstību ziemas periodā, kopumā nodrošina līdzvērtīgu vai pat labāku barības elementu apgādi/uzņemšanu, un tāpēc tā varētu būt perspektīva augstas ķiploku ražas iegūšanai.
9. Izstrādāti substrāti kasešu pildīšanai/stādu audzēšanai ziemas periodā izmantojot tādus komponentus kā kūdra, kaļkojamie materiāli, vermikomposts un komposti. Kā ekonomiski izdevīgākais vērtējams variants: kaļķota kūdra, saimniecībā pieejamā augsne un vermikomposts proporcijās - 35:50:15.
10. Augsnes mēslošamas shēma jābalsta uz saimniecības lauku augšņu agroķīmisko izpēti.
11. Traktora aprīkošana ar GPS dod ieguldījumu efektīvā resursu izmantošanā un ietaupa materiālus, kā arī, nodrošinot precīzu augu apkopšanu, mazina izkritumus laukā.