Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos (S324)

Bankina B. (2018). Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos: projekta atskaite. Lauksaimniecības universitāte. Jelgava, LLU, 33 lpp.

Bezapvēršanas augsnes apstrādes tehnoloģijas kļūst aizvien populārākas, jo tās ļauj taupīt resursus, un, tiek uzskatīts, novērst augsnes eroziju. Tirgus situācija veicina kviešu īpatsvara palielināšanos sējumu struktūrā, tādejādi bieži kvieši tiek audzēti bezmaiņas sējumos vai “īsajā rotācijā” – kvieši un rapsis.

Pētījumu mērķis: Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju.

Pētījuma uzdevumi: noteikt augu augšanas un attīstības rādītājus veģetācijas periodā; noteikt pētāmo faktoru ietekmi uz dažādās augmaiņās iekļauto kultūraugu ražību, ražas kvalitāti, augu barības vielu izmantošanos un kopējo augsekas enerģētisko produktivitāti; noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos rādītājus un augsnes oglekļa saturu veģetācijas periodā; noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā; noteikt augu slimību izplatību un to ierosinātāju spektru atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta.

Izmēģinājumā iekļauti trīs augu maiņas varianti divos blokos 1) aršana 22 – 24 cm dziļumā; A2 – bez apvēršanas apstrāde līdz 10 cm dziļumam. 2018. kviešus audzēja sekojošos variantos: 1) ziemas kvieši bezmaiņas sējumā (K-K-K); 2) ziemas kvieši pēc ziemas kviešiem, priekš-priekšaugs rapsis (R-K-K); 3) ziemas kvieši pēc rapša, priekš-priekšaugs kvieši (K-R-K).

2018. gada vasara bija pārāk sausa, augi visā veģetācijas periodā izjuta sausuma stresu. Vislielākā ziemas kviešu raža iegūta neartajā laukā, kur kvieši bija pēc rapša, bet zemākā kviešu bezmaiņas sējumā bez aršanas. Augsnes apstrādes veids būtiski neietekmēja lauka pupu ražas, turpretim miežu raža bija lielāka neartajos laukos. Augstākā enerģētiskā produktivitāte iegūta, ka kvieši audzēti pēc rapša neartajā variantā, bet zemākā – neartajā kviešu bezmaiņas sējumā.

Artajos laukos augsnes tilpummasas samazināšanās (izmēģinājumu laukos augsne ir pārākā blīva) notiek vienmērīgāk un visos dziļumos. Laukos, kur augsne nav arta, kapilārā porainība uzlabojas tikai augsnes virskārtā, turpretim artajā variantā kapilārā porainība pieaug visā aramkārtas dziļumā.

Ziemas kviešu sējumos 2018. gadā dominēja maura sūrene un ķeraiņu madara, augsnes apstrādes veids un augu maiņas variants nezāļu skaitu un spektru būtiski neietekmēja. Vasaras miežu sējumos neartajā variantā bija būtiski lielāks nezāļu skaits, salīdzinot ar artajiem laukiem. Pupu sējumos dominē ložņu vārpata un baltā balanda. Aršanas aizstāšana ar bezapvēršanas tehnoloģiju veicina daudzgadīgo nezāļu savairošanos.

Kviešu lapu dzeltenplankumainības (ier. Pyrenophora tritici-repentis) attīstību būtiski palielina kviešu audzēšana bezmaiņas sējumā. Lielākais slimības attīstības risks ir atkārtotos kviešu sējumos, ja augsne netiek arta. Agrotehnisko paņēmienu ietekme uz pārējo slimību attīstību netika novērota, jo izmēģinājuma laikā tās nebija dominējošās.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Rezultāts: Tiks turpināti izmēģinājumi iekārtotajā stacionārajā laukā, kur tiks izvērtēti augu augšanas un attīstības rādītāji veģetācijas periodā, noteikti nozīmīgākie augsnes fizikālie un agroķīmiskie rādītāji, atsevišķu kaitīgo organismu izplatība un to ietekme uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu ieguvi, iegūtās ražas lielums un tās kvalitāti, izvērtētas jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumi, kā arī izstrādāti priekšlikumi par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā. Projekta realizācijas rezultāti 2018. gadā ap 05. decembri tiks ievietoti LLU mājaslapas Zinātnisko pētījumu datu bāzē, kas ir bez maksas brīvi pieejama jebkuram interesentam. Turklāt ar pētījumu norisi dabā (LLU mācību pētījumu saimniecībā „Pēterlauki”) lauksaimniecības nozares speciālisti un interesenti tiks iepazīstināti ikgadējās Lauku dienās, kā arī ar rezultātiem caur publikācijām nozares populārzinātniskos izdevumos un gadskārtējā LLU LF, LLMZA un Agronomu biedrības rīkotajās konferencēs.