Jauna dārzeņa - edamame audzēšanas tehnoloģijas izstrāde bioloģiskajā ražošanā

Šobrīd nav atrodama pilnīga informācija par edamames audzēšanas tehnoloģiju bioloģiskā ražošanas sistēmā Latvijā. Arī Eiropā tā līdz šim nav bijusi zināma kā populārs dārzenis. Līdz ar to tās ieviešanai ražošanas apstākļos vēl ir daudz neskaidru jautājumu - kāda ir optimālā sējas biezība un sējas vai stādīšanas laiks, vai augi labāk ražo sējot tieši laukā, vai stādot ar dēstu, kādas augu aizsardzības problēmas var parādīties audzējot lielākā platībā, u.c. Tā kā Eiropā nav iegādājamas edamames sēklas, ir nozīmīgi izpētīt arī sēklaudzēšanas iespējas. Lai risinātu šos jautājumus, Dārzkopības institūts sadarbībā ar zemniekiem realizēja šo projektu ar mērķi izstrādāt jauna, līdz šim Latvijā neaudzēta dārzeņa - edamames, jeb dārzeņu sojas, audzēšanas tehnoloģiju bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, dažādojot pākšaugu sortimentu/daudzveidību gan pārtikā, gan augu sekā. Projekta rezultātā tika izstrādāta edamames audzēšanas tehnoloģija Latvijas agroklimatiskajois apstākļos, noskaidrota tās uzturvērtība un uzglabāšanas laika pagarināšanas iespējas.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

PROJEKTA mērķis bija izstrādāt līdz šim Latvijā neaudzēta dārzeņa – edamame, jeb dārzeņu sojas, audzēšanas tehnoloģiju bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.

Plānotās aktivitātes:

1. Veikt edamames audzēšnas tehnoloģisko posmu optimizācijas pētījumus, lai noskaidrotu optimālāko edamames audzēšanas tehnoloģiju atklātā laukā.
2. Edamames sēklaudzēšanas iespēju izpēte vietējā sēklu materiāla ieguvei.
3. Noskaidrot edamames uzturvērtību un izstrādāt pirmapstrādes tehnoloģiju realizācijas perioda pagarināšanai.
4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.
5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu.

Secinājumi

1. Latvijas agroklimatiskajos apstākļos ir iespējams iegūt labu un kvalitatīvu dārzeņu sojas pākšu ražu. Visi projekta partneri ieguva pākšu ražu no 1.1 līdz 8.8 t ha-1. Pākšu ražu būtiski ietekmē izvēlētā tehnoloģija un konkrētā gada meteoroloģiskie apstākļi.
2. Piemērotā audzēšanas metodē un pie pietiekuma mitruma nodrošinājuma visām vērtētajām šķirnēm ir augsts ražas potenciāls. Augstus ražas rādītājus uzrādīja šķirne ‘Green Shell’, kas tika pārbaudīta vien 2020. gadā. Arī Beļģu hibrīds ASR90.001 (B), kas eksperimentos auga vien Dārzkopības institūtā, sniedza augstu ražu.
3. Augstas ražas ieguvei ir nepieciešams regulārs un optimāls mitruma nodrošinājums. Vissvarīgāk tas ir sēklu dīgšanas laikā, jo īpaši, ja izvēlas audzēšanu uz vagu skaustiem. Apūdeņošanas sistēmas ierīkošana ir ieteicama drošas un augstas ražas ieguvei.
4. Agrākas un drošas ražas ieguvei ieteicama dārzeņu sojas audzēšana no dēstiem, kas prasīs papildus laika un resursu ieguldījumu.
5. Dārzeņu sojas audzēšanā ir liels roku darba ieguldījums, kas sadārdzina saražotās produkcijas izmaksas. Vislielākās roku darbs ir pie ražas novākšanas. Nereti raža ir vācama pakāpeniski, kas apgrūtinātu tās mehanizētu novākšanu.
6. Sabiedrībā ir maz zināšanu par soju un tā saistās ar stereotipiem par ģenētiski modificētu pārtiku. Nepieciešama lielāka sabiedrības iepazīstināšana ar dārzeņu soju, tās popularizēšana.
7. Ozonēta ūdens izmantošana blanšētas edamames atdzesēšanai nomāc mikroorganismu attīstību, pagarinot glabāšanas laiku līdz 16 dienām.
8. Kopējo fenolu daudzumu edamame pupiņās apstrāde ar ozonēto ūdeni būtiski neietekmēja, bet C vitamīns nedaudz samazinājās.
9. Ozonēts ūdens neizraisa būtiskas edamame pākšu krāsas atšķirības (hlorofila, L * vērtības un zaļā krāsas intensitāti (-a/b)) uzglabāšanas laikā starp paraugiem, kas apstrādāti ar ozonētu un neozonētu ūdeni.
10. Ozonēta ūdens izmantošana ir daudzsološa metode blanšētu edamame pupiņu atdzesēšanai, lai pagarinātu to derīguma termiņu. Būtu nepieciešami turpmāki pētījumi, lai novērtētu edamame sensorās īpašības.
11. Augstākais izoflavonu saturs noteikts `Midori Giant` šķirnes pupiņās.
12. Galvenie izoflavoni, kas bija konstatēti edamame pupiņās, bija malonil un acetil formas (malonildaizīns, malonilglikitīns, acetilgenistīns un malonilgenistīns).
13. Šķirnes un audzēšanas gads būtiski ietekmēja izoflavonu koncentrāciju. Tas svārstās robežās no 55.9 līdz 153.4 mg 100 g-1. Augstāka izoflavonu koncentrācija konstatēta 2019. gadā.