Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmas ietvaros (S299)
Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.
Atbalstītā projekta gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks – 2017. gada 15. decembris.
Uzņēmumiem un institūcijām, kuras darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarēs, projekta rezultāti būs pieejami bez maksas.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Projekta uzdevumi:
1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) piesārņojuma lomu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā.
1.1. Monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās četrās monitoringa stacijās drenu lauka, mazā sateces baseina līmeņos, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus 3 izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;
1.2. Monitoringa izpilde nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu sastāvu 11 urbumos 3 monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi kvartālā;
1.3. Trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu noplūdēm (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.
2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas ĪJT platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un lielumu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures/pašattīrīšanās procesus, kuri nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.
4. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijām (N un P savienojumi) 8 vietās ĪJT upju baseinos – ūdens paraugi ne retāk kā reizi mēnesī.
5. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijas)un HELCOM rekomendācijām.