Minerālmēslu maksimālo normu noteikšana kultūraugiem (S309)
Balstoties uz vairākgadīgiem lauka izmēģinājumu rezultātiem atšķirīgos agrotehniskos un augmaiņas variantos pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām noteikt ziemas kviešiem un ziemas rapsim minerālmēslojuma izmantošanas rādītājus, iespējamā vides piesārņojuma kontroles nolūkos slāpekļa dinamiku augsnē dažādos slāpekļa mēslojuma variantos, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos
Slāpeklis ir viens no dinamiskākajiem augu barības elementiem, kura nekontrolēta pielietošana pie pašreizējā tā izmaksu līmeņa var ievērojami sadārdzināt gala produkciju un kas ir vēl svarīgāk – palielinātas slāpekļa normas ar augiem to nepietiekošas izmantošanas rezultātā var piesārņot apkārtējo vidi. Īpaši aktuāls ir jautājums – kādas maksimālās slāpekļa mēslojuma normas dažādās Latvijas zonās (augsnes, agroklimatiskie apstākļi u.c.) ekonomiski ir izdevīgas un līdz kādam līmenim varam atļauties palielināt pielietojamā slāpekļa mēslojuma daudzumu nekaitējot apkārtējai videi.
Pēdējos gados zemnieku saimniecībās augkopības produkcijas ieguves palielināšanas nolūkos tiek ieviestas audzēšanā aizvien intensīvāka tipa laukaugu šķirnes ar ievērojami augstāku ražības potenciālu, salīdzinot ar pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem vai pat deviņdesmitajiem gadiem. Šāda tipa šķirnes, lai izmantotu to ģenētisko ražības potenciālu bez visu citu agrotehnisko pasākumu stingras ievērošanas prasa arī salīdzinoši augstu barības vielu nodrošinājumu. Ražošanas koncentrācijas un specializācijas apstākļos galvenais augu barības vielu nodrošinājuma avots absolūtajā vairākumā saimniecību pašlaik ir minerālmēslojums. Līdz ar to minerālmēslu lietošanas apjomi, galvenokārt slāpekļa mēslojuma daudzums uz platības vienību it īpaši ekonomiski spēcīgākās lielsaimniecībās strauji pieaudzis.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Tiks veikti lauka izmēģinājumi ar astoņiem ziemas rapsim un ziemas kviešiem pēc diviem priekšaugiem katrā ar desmit slāpekļa mēslojuma variantiem tradicionālās un minimālās augsnes apstrādes variantos. Kopā 56 varianti četros atkārtojumos. Tiks noteikti augsnes agroķīmiskie rādītāji, slāpekļa dinamika augsnē veģetācijas periodā trijos dažādos dziļumos, augu slimību izplatība, katra varianta graudu un sēklu raža, ražas struktūra, kvalitatīvie rādītāji, pamatprodukcijas un blakus produkcijas ķīmiskais sastāvs un aprēķināta barības vielu iznese un bilance, veikts variantu agroekonomiskais izvērtējums.
Projekta realizācijas rezultāti 2017. gadā ap 05. decembri tiks ievietoti LLU mājaslapas Zinātnisko pētījumu datu bāzē, kas ir bez maksas brīvi pieejama jebkuram interesentam Bez tam ar pētījumu norisi dabā (LLU mācību pētījumu saimniecībā „Pēterlauki”) lauksaimniecības nozares speciālisti un interesenti tiks iepazīstināti ikgadējās Lauku dienās, kā arī ar rezultātiem caur publikācijām nozares populārzinātniskos izdevumos un gadskārtējā LLU LF, LLMZA un Agronomu biedrības rīkotajās konferencēs.
42500 EUR