Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei (S296)

Pētījumu projekts „Dažādu šķirņu aitu un to krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas ieguvei”, Latvijā pēdējo gadu laikā aitkopības nozarē vērojamas pozitīvas tendences: palielinās saimniecību skaits, kurās audzē aitas un kopējais reģistrēto aitu skaits tajās. Aitu skaita izmaiņas Latvijā pozitīvi ietekmē pieaugošais pieprasījums pēc aitu gaļas gan vietējā, gan ārējā tirgū, kā arī dzīvu aitu eksports. Gaļa un gaļas produkti ir viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem uzturā. Aitu gaļa tiek uzskatīta par augstvērtīgu un ekoloģiski tīru produktu, jo šo mājdzīvnieku ēdināšanā pamatā izmanto dabīgas izejvielas. Latvijā notiek rūpīgs darbs pie aitu gaļas produktivitātes rādītāju uzlabošanas. Pamatā kā mātes šķirni audzē vietējās Latvijas tumšgalves, bet tīršķirnē audzē arī Vācijas merino vietējās, Romanovas, Oksforddaunas un citu šķirņu aitas. Augšanas intensitātes, muskuļojuma un izkaušanas rezultātu uzlabošanai izmato rūpniecisko krustošanu ar tādām Eiropā populārām gaļas tipa šķirnēm, kā Sufolkas un Tekselas. Arvien pieaug interese par Dorperas, Šarolē un Il-de-Franc šķirnes izmantošanu jēru gaļas ieguvei. Saimniecībās nobaroto jēru kvalitāte vēl arvien pircējus neapmierina. Kopumā ir grūti, pat neiespējami nokomplektēt vienu grupu (ap 400) līdzīgas kvalitātes dzīvus jērus eksportam, kā rezultātā samazinās vidējā realizācijas cena. Pagaidām no Latvijas eksportam nepiedāvā jēru liemeņus, jo līdzīga vecuma un kvalitātes jēru liemeņu ieguve vienas eksporta partijas nokomplektēšanai ir problemātiska. Biedrības „Latvijas Aitu audzētāju asociācija” (turpmāk tekstā – LAAA) vaislas teķu pārbaudes stacijā „Klimpas” (turpmāk tekstā - stacija) notiek to šķirņu pārbaude, kurām ir apstiprinātas ciltsdarba programmas, tās ir Latvijas tumšgalves, Vācijas merino vietējās, Sufolkas, Dorparas un kopš 2016. gada arī Romanovas šķirnes. Šādā veidā tirgū nodrošinot kvalitatīvu vaislinieku piedāvājumu. Iegūtie rezultāti liecina, ka pilnvērtīgi ēdinot jēru ātraudzība ir laba, vidēji nobarošanas laikā iegūti 300 līdz pat 400 g liels dzīvmasas pieaugums diennaktī. Zinātniskā projekta ietvaros, sadarbībā ar biedrību LAAA plānots veikt nobarošanu Latvijā audzēto šķirņu jēriem: Latvijas tumšgalve, Vācijas merino vietējā, Sufolkas, Dorperas, Oksforddaunas, Šarolē, Il-de-Franc, Romanovas, un to krustojumiem. Šajā projektā galvenais mērķis ir šķirņu salīdzināšana un iegūto rezultātu analīze. Jēru izvietošana un nobarošana notiek stacijas teritorijā, bet kaušana sertificētā kautuvē. Jēru gaļas ķīmiskā sastāva analīzes tiek veiktas zinātniskā institūta “BIOR” laboratorijā.

Plānotās aktivitātes un rezultāti

Iegūtos datus izmantos, lai izdarītu ticamus secinājumus par Latvijā izmantoto aitu šķirņu un krustojumu jēru nobarošanas iespējām, iegūstamā liemeņa un gaļas kvalitāti.