Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana
Pētījuma mērķis ir novērtēt organisko augšņu izplatību lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 1990.‑2015. gadā atbilstoši Meža resursu monitoringa (MRM) datiem un Eiropas Ekonomiskās zonas pētījuma "Ilgtspējīgas zemes resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu datubāzi" rezultātiem, kā arī veikt organisko augšņu radīto SEG emisiju pārrēķinu ilggadīgajos zālājos un aramzemēs.
Projekta izpildītājs: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Saskaņā ar augšņu karšu digitalizētā materiāla analīzi lauku blokos ir 102 tūkst. ha aramzemju un ilggadīgo zālāju uz organiskām augsnēm, un ārpus lauku blokiem atrodas 80 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju un krūmāju. Organisko augšņu platība atbilstoši augšņu karšu telpiskajiem datiem ir lielāka nekā pirms tam aprēķināts, izmantojot telpiski nepiesaistītus datus. Iespējams, ka būtisku ietekmi rada pushidromorfo augšņu iekļaušana organisko augšņu uzskaitē. Pētījumā apsekoti 90 MRM laukumi, kas atbilstoši digitalizētajiem augšņu karšu datiem atrodas uz organiskām augsnēm un kur zemes izmantošanas veids ir aramzeme vai ilggadīgais zālājs. 66 % no apsekotajiem laukumiem vēl arvien atbilst organisko augšņu kritērijiem, bet 34 % laukumu augsne ir mineralizējusies, lai arī oglekļa saturs augsnē vēl arvien ir 2 reizes lielāks nekā vidēji minerālaugsnēs. Tas nozīmē, ka šīs augsnes vēl arvien rada SEG emisijas, un būtisks SEG emisiju samazinājums, kas izriet no vadlīniju noklusētajiem emisiju faktoriem un definīcijām, var nebūt pamatots. Organisko augšņu izplatība aramzemēs ir 65 % no sākotnējās platības, bet ilggadīgajos zālājos – 67 % no sākotnējās organisko augšņu platības. Organiskās virskārtas mineralizācija notikusi kopš 1983. gada, kas atbilst vidējam augšņu kartēšanas laika posmam. Pētījuma rezultātā iegūts organisko platību īpatsvars aramzemēs – 6,3% 1990. gadā un 4,1% 2015. gadā, bet ilggadīgajos zālājos – 11,6% 1990. gadā un 7,7% 2015. gadā. Organisko augšņu platības nenoteiktība ir 24,0% (aramzemēs) un 26,1% (ilggadīgajos zālājos) no vidējās organisko augšņu platības. Izmantojot pētījumā iegūtos datus, ikgadējais SEG emisiju samazinājums aramzemēs un ilggadīgajos zālājos 2015. gadā atbilst 1400 tūkst. tonnas CO2 ekv., un 1100 tūkst. tonnas CO2 ekv., salīdzinot ar 1990. gadu. SEG emisiju samazinājums, salīdzinot ar 2005.-2007. gada vidējiem rādītājiem, 2021.‑2030. gadā atbildīs aptuveni 1000 tūkst. tonnām CO2 ekv. gadā, taču vēl arvien ZIZIMM sektors nekļūs par neto CO2 piesaistes avotu. Būtisks emisiju samazinājums panākams, izstrādājot SEG emisiju faktorus, kas raksturo situāciju Latvijā, atsakoties no konservatīvu noklusēto emisiju faktoru izmantošanas.
12000 EUR